Baltas notecējušas strīpas, lielāki un mazāki pleķi redzami uz ēkas apakšējās cokola daļas. Tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs, ar kuru kopā LTV Ziņu dienests apskatījās kultūras būvi, sacīja – tie ir minerālsāļi vai precīzāk kalcija hidroksīds, kas izdalās no ēkas pamata betona konstrukcijām mitruma dēļ.
“Tīrākā mitruma koncentrācijas vieta, viss mitrums no grunts, mitrums cenšas iziet ārā, te netiek, te ir betons, uz augšu nevar, un lien ārā tieši pa šo salaidumu,” skaidroja Biršs.
Ēkas rekonstrukcijas procesā tika atklāts, ka dzelzsbetona bloki, uz kuriem bija izveidota fasādes priekšējā daļa un trepes, ir tik sliktā stāvoklī, ka nav atjaunojami.
Tika pieņemts lēmums to veidot ar īpašu presēta betona tehnoloģiju un tā saucamo balto cementu.
“Mēs jau savā laikā prognozējām, ka tomēr betons ir betons, cements ir cements, ka nākotnē varētu būt izdalījumi, un tas baltais cements drusku vairāk piemērots šādiem pasākumiem, nekā tas parastais,” atzina “Velve” projektu vadītājs Deniss Kamuškovs.
Tomēr sāļi izdalās. Un ļoti iespējams, ka tas turpināsies arī nākamajos gados. Tā kā ēka ir kultūras piemineklis, būvniekiem pils bija jāatjauno tā, lai tā izskatītos pēc iespējas līdzīgāka pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados celtajam oriģinālam.
“Ja tā būtu pilnīgi jauna būvniecība no nulles, tad šeit būtu pilnīgi jauni risinājumi, šeit nekad nebūtu tāds risinājums, te būtu pilnīgi citi risinājumi, protams, ir vēl viens risinājums, ko atsevišķās būvēs realizē, bet tas ir ierobežots no finansiāla viedokļa, ka varētu likt un apstrādāt ar kādu dabisko granīta akmeņiem, bet tas ir ļoti dārgi un jautājums, vai tas ir vajadzīgs,” norādīja Kamuškovs.
VEF Kultūras pils rekonstrukcija izmaksāja 12 miljonus eiro. Tā kā ēkas garantija ir 5 gadi, būvnieks šobrīd kļūdas labo par savu naudu.
“Pēc tam jau jāskatās. Ja tie nebūs šie vieglā betona bloki un nebūs beiguši izsāļoties – tomēr tā ir vecās ēkas problēma, tad tā būs un pastāvēs, lai kā mēs gribētu, ka tas nav - tad nāksies attiecīgi vai nu mūsu pašu budžetā katru gadu kādus pāris tūkstošus ieplānot, vai [pašvaldības] Īpašumu departamenta budžetā, bet nu ar šo realitāti ir jāsadzīvo,” sprieda VEF Kultūras pils vadītāja Liene Kubiļus.
Biršs savukārt skaidroja, ka baltie pleķi ir uztraucoši ļoti ilgā laika posmā, piemēram, 10 - 15 gadus, kamēr no šīs vietas tiks izskalots šis kalcija hidroksīds, tie izskalo visu un galarezultātā var izskalot līdz 30, pat 50% no kalcija hidroksīda, tas nozīmē, ka materiāls paliek trausls.
Šovasar būvuzņēmums “Velve” jau veicis pirmos fasādes cokola daļas labojumus. Tā pārklāta ar hidroizolējošu krāsu. Un uzlabojumus varēs novērtēt nākamajā pavasarī. Tikmēr Būvniecības valsts kontroles birojā norādīja – baltie izdalījumi nav ēkas nesošajām konstrukcijām bīstami. Tomēr, lai iepazītos ar situāciju, pili drīzumā plāno apmeklēt biroja būvinspektors.
