Policijas iecirknis Rīgā, Matīsa ielā
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa priekšnieks Aleksandrs Petrovs raidījumam piekrita izrādīt šo iecirkni Matīsa ielā. Viņš pastāstīja, ka ēka uzbūvēta 19. gadsimta sākumā, un gadiem ilgi nav īsti remontēta.
Viņš iecirknī strādā no 2013. gada, un vecas tapetes “jau varbūt 20 gadus tur stāv, kaut kādus caurumus te mēģināts aizlīmēt saviem spēkiem, nu, jauni caurumi parādās ik pa laikam”.
Iecirknī ir arī jauna datortehnika, taču visi sadales skapji ir vecā parauga, no padomju laikiem.
“Neesmu elektriķis, bet ik pa laikam problēmas ar elektrību mums ir. Pazūd elektrība. Tad gaismas nav. Elektrības nav,” stāstīja Petrovs.
Otrajā stāvā gaitenī ir pat uzstādīti drošības balsti, lai no griestiem nekas nenokristu. Ir arī izvietoti indikatori, lai kontrolētu tās plaisas.
Vietā, kur strādā kriminālpolicijas nodaļas darbinieki, ir aptuveni 10 kabineti, gaitenī logu nav, vēdināšanas arī nav nekādas, gaitenī ir krēsli, kur klienti gaida savu rindu pie inspektora.
Policijas iecirknis Rīgā, Gogoļa ielā
Valsts policijas Rīgas Latgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka vietnieks Oļegs Losbergs atzīst, ka nezina, cik gadus viņa iecirknis nav pieredzējis remontu, pirms septiņiem gadiem ir remontēta dežūrdaļa, bet “kabinetos vismaz kopš Padomju Savienības sabrukuma te neviens neko nav darījis”.
Vecie logi ir briesmīgi, ziemā ir caurvējš, darbinieks, “sēžot ar muguru pret logu, vienu dienu pastrādā, pēc tam ņem darba nespējas lapu, cilvēki jau pierod, velk kaut kādus džemperus”, stāstīja Losbergs.
Un policijas darbinieki vienlaikus ir spiesti būt arī telpu remontētāji – paši pērk materiālus, cīnās ar pelējumu. Otrajā stāvā kabinetā grīdā ir iebrucis caurums, bet paveicās, ka vecajā mājā ir dubultā grīda, pretējā gadījumā varētu pa šo caurumu redzēt pirmo stāvu.
Darbinieki caurumus sienās mēģina aizlāpīt pašu spēkiem un ar līdzekļiem, kas ir pa rokai.
Iecirknis Siguldā
Valsts policijas iecirkni Siguldā pirms pāris gadiem par Eiropas naudu nosiltināja, nomainīti logi un tagad telpās ir arī radiatori, kuriem var regulēt siltumu. Par cita projekta līdzekļiem pirms pāris gadiem izremontēta arī dežūrdaļa, bet pēc tam viss arī beidzas.
Valsts policijas Siguldas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Guntis Babāns izrādīja telpas, kur strādā izmeklētāji un operatīvie darbinieki, kādā no kabinetiem jau vairākas dienas nav elektrības.
Lai kaut cik uzlabotu darba vidi, paši darbinieki remontē, tērē savus līdzekļus.
Siguldas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore Ilona Šteina stāstīja, ka darbinieki “taisa tos remontus tāpēc, ka slikti jūtas šitādās telpās. Tas viņus neapmierināja, tāpēc, lai arī paši labāk justos, viņi bija gatavi paši par savu naudu taisīt tos remontus”.
Darba vide ietekmē darba rezultātus
Bet kādā Nīderlandes pētījuma noskaidrots, ka darba apstākļiem ir ļoti būtiska ietekme uz darba kvalitāti. Nīderlandes pilsētiņā Venlo 70% pašvaldības darbinieku pārcēlās uz modernu zaļu un svaigu māju, bet 30% palika iepriekšējās darba vietās. Divu gadu pētījumā secināts, ka zaļās mājas darbinieki kļūst veselāki, slimo mazāk un par slimības lapām ietaupītā nauda teju vai atsver visas ēkas celtniecības izmaksas.
Bet arhitekts un antropologs Matīss Šteinerts raidījumam pauda, ka arī telpa ir komunikācijas forma, kas ir līdzvērtīgi svarīga.
“Valsts iestādes to pārāk necenšas darīt, vismaz Latvijā, un tad rodas jautājums, kādu ziņu valsts nodod saviem iedzīvotājiem un kādu ziņu viņi nodod saviem policistiem,” sacīja Šteinerts.
“Man ir piemērs no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, es pazīstu bibliotekāri, kurai fiziski iztaisnojās mugura tajā brīdī, kad viņu pārcēla strādāt uz Nacionālās bibliotēkas jauno ēku. Pašapziņa, ka darbinieki vairs neiet strādāt uz kaut kādām pažobelēm, bet uz Gaismas pili, tas parādījās jau arī to cilvēku leksikā, un, kā bibliotekāri paši saka, tas palīdzēja iztaisnot muguru ne tikai tiem, kas strādā Nacionālajā bibliotēkā, bet bibliotekāru nozarei kopumā, tāpēc nevar novērtēt par zemu labas vides kvalitāti pašapziņas veidošanā,” skaidroja arhitekts.
Investīcijas no budžeta nav paredzētas; varēs izmantot konfiscēto naudu
Lai Latvijā visus policijas iecirkņus padarītu modernus, ir nepieciešami apmēram 200 miljoni eiro, un cerība ir uz Eiropas Savienības naudu nākamo septiņgadu ciklā.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks atzina, ka viennozīmīgi telpām ir jābūt mūsdienīgām, un arī iekšlietu ministrs šo problēmu ir apzinājis un aktīvi līdzdarbojas. “Valsts policijai un citām Iekšlietu ministrijas iestādēm, piemēram, šobrīd ir saskaņots informatīvais ziņojums par esošo situāciju un par nepieciešamību būvēt jaunus Iekšlietu ministrijas objektus,” informēja Ruks.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”) raidījumam pastāstīja, ka ministrija strādā pie tipveida depo projektiem, “kas principā jau ir lielā, augstā gatavības stadijā. Un es ceru, ka valdība kā prioritāti izvirzīs šo depo projektu attīstību, kur ne tikai ir ugunsdzēsēji, bet arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, policijas iecirkņi, robežsardze. Un šeit vajadzētu piešķirt šos Eiropas fondu līdzekļus prioritāri iekšlietu sektoram”.
Armands Ruks informēja, ka jaunu objektu būvniecība bija paredzēta 50 vietās.
Taču nākamā gada valsts budžetā, kas šobrīd tiek apspriests Saeimā, nekādi šādu investīciju plāni nav iezīmēti.
Sandis Ģirģens informēja, ka vienīgais, kas ir panākts, – budžetā ierakstīta norma, ka, “ja tiks konfiscēti noziedzīgi iegūti līdzekļi virs 2 miljoniem eiro, tad finanšu ministram būtu tā kā pienākums vai tiesības lemt par šo finanšu līdzekļu pārdali un novirzīšanu atpakaļ uz iekšlietu resoru”.
