Šobrīd spēkā esošais regulējums ir attiecināms uz Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu un nav piemērojams attiecībā uz skaidras naudas apriti uz valsts iekšējās robežas ar ES dalībvalstīm. Tas rada problēmas cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma novēršanu, un šāda situācija veicina draudus valsts drošībai, teikts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi efektivizēs tiesībsargājošo iestāžu darbu cīņā pret neskaidras izcelsmes naudas pārvadājumiem starptautiski, nodrošinot arī "Moneyval" rekomendāciju izpildi,
iepriekš sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe (Jaunā konservatīvā partija).
Paredzēts, ka atbildība par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot valsts iekšējo robežu, iestāsies tikai gadījumos, ja skaidras naudas deklarācijas aizpildīšanu likumā noteiktajā kārtībā būs pieprasījusi kompetentās iestādes amatpersona. Plānots, ka par šo pārkāpumu sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Likumprojekts vairākās sēdēs skatīts Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā.
Kā iepriekš uzsvēra apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"),
grozījumi Krimināllikumā neaizliedz skaidras naudas pārvietošanu pāri robežai – atbildība tiks paredzēta par skaidras naudas, kuras apmērs ir 21 500 eiro vai vairāk, nedeklarēšanu.
Personai, kura šķērso ES ārējo robežu, jau ir noteikts pienākums deklarēt skaidru naudu, ja tās apmērs nav mazāks par 10 000 eiro. Savukārt, šķērsojot iekšējo robežu, šāds pienākums personai būs vien gadījumā, ja skaidras naudas deklarēšanu pieprasīs Latvijas kompetentās institūcijas, sacīja Judins.
Vienlaikus Saeima atbalstīja arī grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz stiprināt administratīvo atbildību par izvairīšanos no skaidras naudas deklarēšanas uz valsts robežas.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl galīgajā lasījumā.
