Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstījusi grozījumus likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. Tie paredz nodrošināt pilnīgu Nacionālā arhīva rīcībā esošo čekas informatoru kartotēku publiskošanu.
VDK dokumentu izpētes komisijas pārstāvji, analizējot tiesu lietas par sadarbības fakta konstatēšanu, secināja - Nacionālā arhīva mājaslapā nav publicētas visas čekas aģentu kartītes. Pētnieki atrada papildu kartotēku ar līdzvērtīgām čekas aģentu kartītēm. Taču arhīvs tās nevar publiskot, jo šie dokumenti nav minēti likumā. Tāpēc sagatavoti likuma grozījumi.
“2018. gadā Datu inspekcija konstatēja, ka sabiedriskās intereses pārvarēt totalitāro pagātni un darīt sabiedrībai zināmu informāciju par VDK nodarīto ir pārāka par personas datu aizsardzību, un šajā gadījumā, ja nav šis datu inspekcijas viedoklis mainījies, tad šādu pašu regulāciju var piemērot uz šie dokumentiem,” skaidroja Saeimas deputāts Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība).
Komisija nolēma likuma grozījumus virzīt kā steidzamus, iekļaut jau ceturtdien, 25. aprīlī, Saeimas sēdes darba kārtībā un 9. maijā pieņemt galīgajā lasījumā.
“Mēs uzskatām, ka nedrīkst kavēties, jo visu laiku mēs dzirdam spekulācijas, ka kāds kaut ko grib slēpt, ka kāds kaut ko negrib publicēt. Saeima ļoti skaidri pateica - mēs gribam, lai visa informācija būtu pieejama sabiedrībai, lai ikviens, kam ir interese, varētu to pētīt. Un lai nebūtu nekādu aizdomu,” uzsvēra Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāts Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”).
Nacionālajam arhīvam čekas papildu kartotēkas publiskošana neradīs grūtības, jo tā jau ir digitalizēta.
Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža stāstīja, ka tās ir vairāk nekā 400 kartītes, no kurām tikai 109 ir ar jauniem vārdiem.
“Līdzīgas iepriekšējām, kas publicētas, vienīgā atšķirība ir tā, ka otrā pusē ir rakstīts arī vervēšanas pamatojums, vai cilvēks ir idejisku apsvērumu vārdā sadarbojies, vai viņš ir kompromitēts, lai sadarbotos, kā ar viņiem sazināties ārkārtas situācijā, kā viņus aktivizēt,” skaidroja Sprūdža.
VDK kartotēku sāka publiskot pērnā gada decembrī interneta vietnē “KGB.arhivi.lv”. Sabiedrības interese par tā sauktajiem čekas maisiem joprojām ir liela. Dienā vidēji to apskata 200 - 250 cilvēki. Pēc 1. maija, kad publicēs nākamos dokumentus, interesentu pieplūdums būs vēl lielāks.
“Centīsimies ilustrēt katru no likumā nosauktajām dokumentu grupām, kas jāsāk publicēt. Tās ir operatīvās lietas, VDK pavēles, kaujinieki, tie ir augstākās VDK nomenklatūras biogrāfijas un personu lietas,” stāstīja Sprūdža.
Tie būs aptuveni 10 miljoni lapu, un dokumentus Nacionālais arhīvs publicēs pakāpeniski divu gadu laikā.
