ĪSUMĀ:
- Valdība bez garām diskusijām atbalstīja loteriju vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanai.
- Galavārds vēl jāsaka Saeimai.
- Loterijas naudas balvu fonds – 720 000 eiro.
- Loterijā piedalīsies visi, kas saņēmuši vismaz vienu poti.
- Lai piedalītos loterijā, nebūs īpaši jāpiesakās. Varēs atteikties no dalības.
- Eksperti kritizē loteriju kā mēģinājumu uzpirkt šaubīgo sabiedrības daļu.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) valdības sēdē skaidroja, ka iecere par loteriju saistīta ar Covid-19 vīrusa delta varianta izplatību un saslimšanas pieaugumu. Veselības ministrija vēlas ar laimesta varbūtību uzrunāt vēl nevakcinētos iedzīvotājus, kā arī ar loterijas starpniecību komunicēt par potēšanos. Iepriekš ministrs pauda cerību, ka loterija un citas aktivitātes palīdzēs Latvijā palielināt vakcinācijas aptveri līdz 80%, senioru vidū – līdz 90%.
Vakcinācijas loteriju organizēs un administrēs Nacionālais veselības dienests, bet atspoguļos – Latvijas Televīzija. Plānojot loteriju, ņemta vērā valsts pieredze ar Čeku loterijas organizēšanu.
Kopumā vakcinācijas loterijai no budžeta vajadzēs 1,218 miljonus eiro, no kuriem izlozes naudas balvu fondam plānoti 720 000 eiro, bet loterijas organizatoriskajām izmaksām – 498 000 eiro.
Dalība un laimesti
Lai piedalītos vakcinācijas loterijā, iedzīvotājiem nebūs īpaši jāpiesakās,
jo izmantos datubāzēs esošo informāciju par vakcinētajiem. Izlozē piedalīsies arī tie, kuri tikai sākuši vakcinācijas kursu un divas diennaktis pirms kārtējās izlozes būs saņēmuši vienu no divām potēm pret Covid-19 un arī Covid-19 pēdējos sešos mēnešos pārslimojušie, kuriem pietiekamu aizsardzību veido viena vakcīnas deva. No dalības loterijā varēs arī atteikties, par to informējot Nacionālo veselības dienestu.
Vakcinācijas loteriju plānots organizēt nedēļas izložu un noslēguma izlozes veidā, un ir paredzēti vairāku veidu laimesti.
Nedēļas izlozē katru nedēļu tiek izlozēti pieci dalībnieki: pa vienam no katra reģiona atbilstoši dalībnieka deklarētajai dzīvesvietai. Viņu starpā pēc nejaušības principa tiek izlozēti pieci naudas laimesti – divi pa 2500 eiro, divi pa 5000 eiro un viens 10 000 eiro vērtībā. Izloze paredzēta televīzijas programmā, kurā laimētājam ir jāpiedalās.
Papildus katru nedēļu tiek izlozētas 150 naudas balvas – katra 100 eiro vērtībā.
Vakcinācijas loterijas likums papildu balvas paredz senioriem.
Proti, katru nedēļu izlozēs piecus dalībniekus, kuri līdz vakcinācijas brīdim ir sasnieguši pilnus 60 gadus, kuri katrs saņem naudas laimestu 1000 eiro vērtībā. Šie seniori tiks izlozēti pa vienam no katra reģiona atbilstoši dalībnieka deklarētajai dzīvesvietai.
Loterijas noslēgumā plānota lielā laimesta izloze, kurā tiek izlozēti pieci dalībnieki, kuru starpā tiek izlozēti pieci naudas laimesti: divi pa 15 000 eiro, divi pa 25 000 eiro un viens laimests 100 000 eiro vērtībā. Šī izloze notiks televīzijas programmā, kurā laimētājam ir jāpiedalās.
Cilvēki, kuri būs vinnējuši iknedēļas izlozēs, turpmākajās iknedēļas izlozēs nepiedalīsies, bet varēs pretendēt uz lielo laimestu. Laimestus neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Atzīst: Neveicinās solidaritāti
Tikmēr Pārresoru koordinācijas centra eksperts Vladislavs Vesperis, izklāstot valdības darba grupā iekļauto ekspertu viedokli, norādīja, ka pēc šī parauga nākotnē jebkurus citus plašai sabiedrībai aktuālus jautājumus var nākties risināt ar naudas palīdzību.
„Faktiski šāds solis norāda, ka esošie risinājumi nestrādā un līdz ar to ir nepieciešams ķerties pie šāda risinājuma, kas daļā sabiedrības varētu tikt uzskatīts par valdības izmisuma soli, gan par tādu nosacīti pierunāšanas, uzpirkšanas mēģinājumu. To daļa sabiedrības, kas skeptiska vai kritiski noskaņota pret vakcināciju, nekavēsies šo izmantot kā argumentu pret valdības rīcību,” sacīja Vesperis.
Pavļuts piekrita, ka šis solis neveicinās sabiedrības solidaritāti.
Ministrs norādīja, ka valdība ieklausījās ekspertu paustos apsvērumus, taču pašlaik “nav tādas greznības kā laiks, lai nodarbotos ar solidaritātes stiprināšanu”. Vakcinācijas kontekstā daudzas ilgstoši sasāpējušas problēmas Latvijas sabiedrībā redzamas, viņš piebilda.
Viedokli par loteriju kā rīku pandēmijas izplatības ierobežošanai izteica kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība): „Jebkāda veida materiāla stimulēšana nebūtu mana pirmā izvēle, taču, ņemot vērā situācijas nopietnību un atbildību, es to atbalstīšu un patiešām ceru, ka tas dos rezultātu.”
„Es domāju, ka mēs kā valdības visur pasaulē mēģinām atrast kombinētu pieeju gan ar vakcinācijas obligātumu, gan stimulu, gan mērķgrupu noteikšanu,” sacīja un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”).
Galavārds par loterijas ieviešanu jāsaka Saeimai. Valdība lūgusi to darīt paātrinātā kārtībā. Veselības ministrs pauda cerību, ka Saeimā likumprojektu par vakcinācijas loteriju pieņems dažu nedēļu laikā, un šo pasākumu varēs sākt rīkot augusta beigās vai septembra sākumā.
Pensionāru federācija skeptiska
Lai uzrunātu lielāku senioru skaitu vakcinēties pret Covid-19, ir vajadzīgas sociālās kampaņas, kas ir viegli uztveramas – uzskata Latvijas Pensionāru federācijas vadītājas vietniece Dzintra Žilde, vienlaikus norādot, ka kampaņām ir jābūt paskaidrojošām, kāpēc pote ir vajadzīga.
„Pret vīrusa Covid-19 kampaņa ir ļoti liela un plaši izvērsta. Reizēm pat tik ļoti uzkrītoši, ka cilvēki slēdz ārā visas tās informatīvās iekārtas, lai tikai to pašu nestāstītu. Nav līdz galam izdomāta uzruna visām paaudzēm, arī pensionāriem, kuri ir lielākā vecuma grupā. Lielākoties tās ir lauku teritorijas. Kā mēs redzam, ir novadi un pilsētas, kurās ir ļoti liela un plaša neaptvertā sabiedrības daļa. Tur tad arī ir jāvēršas,” sacīja Žilde.
Federācijas pārstāve norāda, ka loterija varētu būt kā viens no risinājumiem, lai pievērstu lielāku uzmanību vakcinēties, taču seniori pret tām attiecoties skeptiski.
KONTEKSTS:
Kopumā Eiropas Savienībā 70% pieaugušo saņēmuši vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu, bet pilnībā vakcinēti – 57%. Latvija ir šī Eiropas Savienības valstu saraksta zemākajā galā, un no mums vakcinācijas tempos atpaliek tikai Rumānija un Bulgārija.
Līdz šim Latvijā vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu saņēma vairāk nekā 750 000 cilvēku, bet vakcināciju pabeiguši vairāk nekā 670 000 cilvēku. No pilngadīgajiem kūtrāk vakcinējas augstākam riskam pakļautie – iedzīvotāji vecumā virs 90 gadiem.
