ĪSUMĀ:
- Pacients ieradies uz plānveida operāciju, bet to atlika uz nedēļu.
- “Stradiņi”: Mediķi slimo ar Covid-19, nonāk karantīnā, tāpēc pakalpojumus atliek.
- VM nonākusi pie secinājuma, ka plānveida pakalpojumus nedrīkst apturēt.
- Viņķele: To darītu tikai galējās nepieciešamības gadījumā.
- Tomēr mediķi slimo un pakalpojumi tiek pārcelti.
- Austrumu slimnīcā apgalvo, ka joprojām strādā ar pilnu jaudu.
- Arī Stradiņa slimnīcā norāda – pagaidām plānveida operācijas neatcels.
- Stradiņa slimnīcas vadītājs gan piebilst, ka situācija mainās ļoti strauji.
Kāda ģimene LTV stāstīja, ka tēvs no rīta ieradies slimnīcā uz plānveida operāciju, bet pēc brīža jau sēdējis taksī, jo operācija atcelta. Vīrieša meita stāstīja – tēvs divus mēnešus cieš stipras sāpes. Tagad jāgaida vēl nedēļa, līdz atkal tiek solīta operācija.
“Atsevišķos gadījumos mēs sazināmies ar pacientiem un atceļam šīs operācijas, man jāatvainojas, ka netika informācija sniegta savlaicīgi. Protams, būs arī kolēģi, kas saslimuši ar Covid-19 un arī kontaktpersonas, kas arī var būt iemesls, kāpēc atsevišķus plānveida pakalpojumus mēs nevaram sniegt, bet kopumā šobrīd turpinām plānveida palīdzību,” informēja P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.
Analizējot pavasara pieredzi, kad plānveida medicīnas aprūpes pakalpojumi tika ierobežoti, Veselības ministrijā nonākuši pie secinājuma, ka to nedrīkst darīt.
“Šobrīd Veselības ministrijas un speciālistu vienots viedoklis ir, ka šis būtu absolūti galējs risinājums tad, kad ir skaidrs, ka esam tādos inficēšanās skaitļos, ka vairs tāda neliela apmēra ierobežojumi nelīdz,” sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!'').
Lai gan rīkojuma par plānveida medicīniskās palīdzības atcelšanu valstiskā līmenī nav, tomēr realitātē viss nenotiek pēc optimistiska scenārija.
Mediķi slimo, un pakalpojumi tiek pārcelti. Taču ne atcelti.
Austrumu slimnīcā apgalvo, ka joprojām strādā ar pilnu jaudu.
“Ja rodas situācija, ka personāls vai nu ir inficēts, vai atzīts kā kontaktpersona, šī personāla skaits var samazināties, un tad slimnīca iekšēji mēģina atrisināt šo situāciju, personāls tiek pārvietots no citām struktūrvienībām. Šāds plāns mums ir, un mēs operatīvi katru dienu sekojam līdzi,” uzsvēra Rīgas Austrumu slimnīcas ārstniecības direktors, ķirurģijas galvenais speciālists Haralds Plaudis.
Arī Stradiņa slimnīcā norāda – kamēr būtiski nepieaugs neatliekamās palīdzības apjomi, tikmēr konsultācijas, izmeklējumus un plānveida operācijas neatcels.
“Šobrīd aptuveni 70% no mūsu slimnīcā sniegtās palīdzības ir neatliekamā palīdzība un 30% plānveida palīdzība; ja vairāk būs neatliekamā palīdzība, tad mēs, protams, resursu tērēsim neatliekamās palīdzības sniegšanai un proporcionāli samazināsim plānveida palīdzību, atstājot, protams, to palīdzību, ko mēs nevaram pārtraukt vai kuras pārtraukšana var radīt neatgriezeniskas sekas pacientu veselībai,” skaidroja Muciņš.
Stradiņa slimnīcas vadītājs gan piebilst, ka situācija mainās ļoti strauji.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Pieaug arī rindas uz Covid-19 testiem, un ne visiem apmaksās Covid-19 testus.
Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai, un 23. oktobrī valdība lēma stingrāk ierobežot pulcēšanos, bet masku lietošanu noteica plašāku.
No 30. oktobra – stingrāki pulcēšanās ierobežojumi, un privātajos pasākumos gan ārtelpās, gan iekštelpās varēs pulcēties ne vairāk par 10 cilvēkiem, bet publiskajos pasākumos – gan ārā, gan telpās ne vairāk par 300. Skolēniem no 7. līdz 12. klasei attālinātās mācības notiks vismaz līdz 15. novembrim.
Plānots arī pakāpeniski palielināt koronavīrusa analīžu jaudas aptuveni divas reizes līdz 8000 testu dienā, kā arī atjaunot piemaksas mediķiem, kuri iesaistīti pandēmijas apkarošanā.