Lai arī pēdējo dienu laikā stiprās lietusgāzes ir mazinājušās un spīd saule Kūkovas upes palu ūdeņi aizvien turpina pludināt laukus. Piemēram šajā rapšu laukā var ne tikai peldēties, bet jau ķert zivis. Savukārt pašiem saimniekiem, lai nokļūtu mājās nākas ņemt talkā laivas, lai gan vēl nesen šo grāvi varēja šķērsot ar džipu.
Iebraucamais ceļš vienā no Lielākajām Baltinavas un visas Latgales reģiona saimniecībām “Riekstiņi” nu drīzāk atgādina pārceltuvi pār upi. Tikmēr pats saimnieks Guntars Bartkevičs ir neziņā par nākotni. No 2400 hektāru lielās saimniecības 400 hektāros līdz šim brangi saaugusī raža ir zem ūdens. Savukārt vietās kur ūdens ir nokrities tā ir nopuvusi. Tagad atliek cerēt, ka no pārējiem sējumiem varēs iegūt vien lopbarībai domātos graudus. Valdības vilcināšanās izsludināt reģionā ārkārtas stāvokli šai saimniecībai, kurā nodarbināti vairāk nekā 50 vietējo iedzīvotāju var būt liktenīga.
"Ja šī nav ārkārtas situācija, tad cik cilvēkiem ir jāiet bojā, vai kam vēl trakākam ir jānotiek," saka Bartkevičs. "Es uzskatu, ka šī ir ārkārtas situācija, jo pretējā gadījumā arī sadarbības partneri, finansētāji ... visi saslēgtie līgumi... Viņi teiks – kas tad jums ir noticis? Nekas nav noticis, ūdeņi noies pa nedēļu un viss ir kārtībā - turpinām pildīt saistības. Tomēr te nav ar ko pildīt saistības!"
Pēc sākotnējām aplēsēm plūdi saimniecībai radījuši jau 1,2 miljonu eiro zaudējumus, jo aizgājuši bojā gan sēklai, gan pārdošanai domātie sējumi. Tiesa zaudējumu līmenis varētu vēl vairāk augt, jo staignās zemes dēļ uz veselajiem laukiem nav iespējams uzbraukt ar smago tehniku. Ja zeme neizšūs, nāksies norakstīt zaudējumos arī šo ražu. Lauki nav apdrošināti, jo apdrošinātāju piedāvājumi, zemnieka ieskatā, nav bijuši izdevīgi un tik tā nesedz patiesos zaudējumus.
"Zemniekiem, kas strādā ar lielām investīcijām, ar Eiropas projektiem, diemžēl visas mūsu investīcijas ir zemē un visa zeme, kas ir noplūdusi šeit, tās ir mūsu investīcijas. Kā mēs tās paņemsim atpakaļ es nezinu," norāda Bartkevičs.
Lai arī pēdējos gados Kūkovas upes baseina pietekošo upju meliorācijas sistēmu izdevies sakārtot, pati upe aizvien palikusi netīrīta.
"Tā ir starpvalstu ūdens noteka, kura tek starp divām valstīm. Puse ir Latvijas Republika, puse ir Krievijas Federācijas īpašums. Mums ir izstrādāti būvprojekti gultnes atjaunošanai, bet šie darbi, ņemot vērā, ka Krievijas puse nepiekrīt ir uzlikti uz bremzēm," uzsver Valsts SIA “ZM Nekustamie īpašumi” Balvu nodaļas vadītājs Andrejs Krapuks.
Pēc Krapuka teiktā, iztīrīta upes gultne spētu kaut par 10% paātrināt sakrājušos palu ūdeņu noteci. Tas savukārt zemniekiem dotu cerības kaut par lopbarībai domātās ražas saglābšanu. Tikmēr pirms dažiem gadiem sakārtotā Baltinavas novada ceļu infrastruktūra tagad izskatā kā pēc kara, kur atkāpjošies spēki iznīcinājuši teju visus tiltus.
Par to, cik plūdi bijuši nopietni Baltinavas novadā liecina Zvaigas upīte. Vasarā normālā plūdumā tās platums nekad nav pārsniedzis metru, bet plūdu karstākajā epicentrā tas sasniedzis pat 10 metrus. Šis te ceļš uz kura es stāvu, savieno Baltinavu ar vēl 4 dažādām zemnieku saimniecībām. Vienīgā iespēja nonākt centrā ir pa šo te iedzīvotāju pašu meistaroto tiltiņu.
Ārkārtas situācija nepieciešama arī novada domei. Aiz kalniem nav pirmais septembris, bet uzsākt ātrus ceļu būvdarbus administratīvo šķēršļu dēļ var būt neiespējami.
Ko ārkārtas stāvoklis dotu pašvaldībai?
"Tas nozīmētu, ka mēs varētu tos pašus iepirkumus neveikt un uzreiz pa taisno slēgt iepirkuma līgumus bez soda sankcijām, ko nosaka publisko iepirkumu likums un uzreiz kaut vai pirmdien sākt darbus, jo arī zemnieki ir gatavi nākt palīgā un arī ceļu būvētāji ir gatavi nākt palīgā, bet mēs nedaudz raustāmies, kādas sekas varētu būt mums par likuma nepildīšanu," skaidro Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Sarmīte Tabore.
Ministru prezidents Māris Kučinskis iepriekš "Panorāmai" pauda, ka jau pirmdien, 28.augustā, valdība varētu lemt par palīdzību un kompensācijām plūdos cietušajiem Latgales novadiem. Taču neraugoties uz vietējo iedzīvotāju un zemnieku lūgumiem, ārkārtas situāciju plūdu skartajos reģionos valdība vēl nevēlas.
