Arī trešdien vēlu vakarā ūdens līmenis Urgas upē turpināja kāpt, turklāt sācies lietus. Glābēji pieļauj, ka naktī varētu nākties evakuēt vēl kādus cilvēkus, jo plūdu zonā 15 cilvēki atteikušies no evakuācijas, no Ogres ziņoja LTV korespondente Anete Bērtule.
Applūdušajā teritorijā turpina pārsūknēt ūdeni, jo caurtekas nespēj novadīt ūdens daudzumu, problēma ir visas Urgas upes garumā Ogres teritorijā.
Ogres pašvaldības izpilddirektora vietnieks Pēteris Špakovskis LTV stāstīja, ka dienesti strādā nepārtrauktā režīmā, bet divu dienu plūdos visa infrastruktūra apkaimē ir izpostīta.
Salauzti visi tilti, izskaloti ceļi, atslēgta elektrība, dažiem privātajiem īpašumiem nav iespējams piekļūt, situācija ir dramatiska,” sacīja Špakovskis.
Viņš sprieda, ka plūdus radīja intensīvais liets, kura dēļ ūdens savācās Urgas upes augštecē, bet Zemkopības ministrijas īpašuma esošā sūknētava nespēja pārsūknēt šādu ūdens daudzumu.
Šādu situāciju pašvaldība gan neparedzēja, jo nekas tāds nav piedzīvots, taču Ogres dome brīdinājusi par to ministriju, bet „ieinteresētība iesaistīties un palīdzēt bija minimāla”, stāstīja Špakovskis.
Savukārt ministrijas pārstāvis Edgars Griķītis skaidroja, ka ūdens novadīšanas un pretplūdu infrastruktūra būvēta vēl padomju laikos, tā vairs neatbilst mūsdienu prasībām.
Ja 50 gadus nekas nav darīts, šādai situācijai bijā jānotiek,” pauda ZM pārstāvis.
Viņš norādīja, ka ministrija apsaimnieko 30 000 kilometrus ūdens noteku, bet gadā var uzturēt 600 kilometrus; pēdējo 20 gadu laikā ūdens notekas aizaugušas, un vajadzīgs milzīgs finansējums, lai tās sakārtotu. Vienīgais šim mērķim pieejamais finansējums ir ES fonds lauku attīstībai, kura prioritāte ir lauksaimniecība un mežsaimniecība; "ja gribam kaut ko darīt pilsētā, saņemt finansējumu ir grūtāk," skaidroja Griķītis.
Ministrija domes brīdinājumus par plūdu draudiem apstiprināja un iekļāva šo posmu kā prioritāti nākamajā fondu programmā, taču tā vēl nav atvērta un pat nav zināms, kad to atvērs, atzina ministrijas pārstāvis.
Viņš arī norādīja, ka plūdus veicināja Ķilupes pārplūšana, un nākotnē plūdu novēršanai būtu jāstiprina arī šīs upes krasti, norobežojot to no Urgas baseina.
"Visa iedzīve un principā arī dzīve zem ūdens!” Tā šo dienu sagaidīja vairākas ģimenes Ogrē, kas savas mājas uzbūvējušas netālu no Urgas upītes. Aizsērējumu un lietavu dēļ izkāpusi no krastiem, ikdienā teju nemanāmā upīte applūdinājusi mājas un izdzinusi no tām iemītniekus. Domes pārstāvji taisnojas, ka plūdus raisījusī upe juridiski ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā. Iedzīvotājiem tas ir vienalga, viņi grib zināt, kurš atbildēs par ūdeni viņu mājvietās.
Jau ziņots, ka Lietavu dēļ pārplūdusī Urgas upe izkāpusi no krastiem un appludinājusi mājas. Glābēji evakuējuši sešus Ogres iedzīvotājus, vēl seši no evakuācijas atteikušies. Pašvaldība nolēma lūgt valdībai izsludināt ārkārtas stāvokli, un vienlaikus deputāti taisnojas, ka upe ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā, taču tā līdz šim nav guvusi ievērību, jo ikdienā atgādina grāvi un ir pamatīgi aizsērējusi. Plūdi skāruši arī citas vietas Latvijā, tostarp Dobeli, kur applūduši daudzi māju pagrabi un izmirkuši ēku pamati.
Ogres pilsētā dramatiski pagājusi nakts un visa trešdiena. Aizsērējumu un lietavu dēļ izkāpusi no krastiem, Urgas upe applūdinājusi mājas un izdzinusi no tām iedzīvotājus.
Ogres novada dome trešdien vakarā nolēma pieprasīt Ministru kabinetam izsludināt ārkārtējo situāciju Ogres novadā plūdu un to seku dēļ, jo tie būtiski apdraud sabiedrības drošību, cilvēku veselību un dzīvību. Lēmumu tiks nosūtīts Latvijas Republikas Ministru kabinetam, Krīzes vadības padomei, Iekšlietu ministrijai un Zemkopības ministrijai.
