Pēc cerīga statistikas uzlabojuma piecu gadu garumā negadījumu uzskaitē ar bojāgājušajiem 2014. gads uz Latvijas autoceļiem bija kā kritiens bezdibenī. Ar 105 bojāgājušajiem uz vienu miljonu iedzīvotājiem Latvija pēc šī rādītāja nonāca pēdējā vietā Eiropas Savienībā. Šī gada pirmajos septiņos mēnešos avārijās zaudēts par 14 dzīvībām mazāk nekā pērn, un Valsts policijā atzīst – paldies jāsaka fotoradariem. To apliecina arī statistikas rādītāji – gada pirmajā pusē ceļu posmos, kur uzstādīti fotoradari, negadījumu skaits samazinājies par 67%, teju uz pusi – arī cietušo skaits, bet bojāgājušo nav. Braucam lēnāk, skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).
„Nevis vienkārši samazinās vidējais ātrums, bet samazinās to braucēju skaits, kuri krasi pārsniedz atļauto ātrumu, un līdz ar to arī vidējais ātrums krītas. Bīstamākie vadītāji šajās vietās vairs nepārsniedz ātrumu par 20, 30, 40 km/h. Protams, varoņi ir katrā tautā.. (..) Samazinās bojāgājušie, smagi ievainotie, bet nedaudz palielinās vieglie ievainojumi. Kāpēc? Tāpēc, ka visi smagie un vienkārši ievainotie pāriet mazāk bīstamo negadījumu skaitā,” secina CSDD direktora vietnieks Ģirts Rorbaks.
Fotoradari nebija darbojušies jau divus gadus – situāciju pērn skaidro Valsts policijā, norādot – samazinoties braukšanas ātrumam, krietni retāk nekā pirms gada avārijās dzīvību zaudē auto pasažieri.
„Ja arī notiek ceļu satiksmes negadījums, tajā pārsvarā iet bojā viens, varbūt divi cilvēki, savukārt pagājušogad tendence bija pilnīgi pretēja, jo bija reģistrēti vairāki negadījumi, kur vienlaikus gāja bojā vairāki cilvēki, pat četri, pieci, seši, un visi šie negadījumi bija saistīti ar to, ka vadītājs sēdās pie stūres reibumā,” saka Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre.
Par spīti statistikas uzlabojumam, Eiropas līmenī Latvija pēc bojāgājušo skaita uz ceļiem vēl joprojām atrodas lejasgalā, kamēr īpaši augstu tikuši kaimiņi igauņi. Valsts policijā cer, ka pēc iekšlietu ministrijas informatīvā ziņojuma valdībā tiks piešķirti līdzekļi pārvietojamajiem fotoradariem un netrafarētajiem policijas auto, kas varētu sekmēt straujāku situācijas uzlabojumu.
„Lai cilvēkos radītu kontrolējamības sajūtu ceļu satiksmē, ir jābūt dažādām metodēm, nevar veikt ceļu satiksmes uzraudzību tikai un vienīgi ar policijas resursiem, ir nepieciešams arī varbūt pārsteiguma moments, ka mēs varam būt jebkurā vietā ar daudz un dažādiem līdzekļiem,” uzskata Mistre.
Jau vēstīts, ka 20 otrās kārtas fotoradarus plānots uzstādīt nākamā gada pirmajā pusē un tie vairs nebūs izvietoti tikai ap Rīgu, bet lielākoties tālākos valsts reģionos.
