Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis kampaņas atklāšanas pasākumā sacīja, ka šī kampaņa vairāk domāta gados jauniem autovadītājiem, jo viņu braukšanas stils saskaņā ar policijas novērojumiem biežāk ir agresīvs, salīdzinot ar citu vecuma grupu autovadītājiem.
Pēc Krapša teiktā, šogad ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudējuši 44 cilvēki. Pērn šajā laikā bija līdzīga statistika, kas liecina par to, ka situācija šajā ziņā nav mainījusies.
"Tas neapmierina ne tikai Valsts policiju, bet kopumā visu sabiedrību," sprieda Krapsis, norādot, ka nereti cilvēki satiksmē ir steidzīgi, nervozi, pārgalvīgi un agresīvi. Izskatās, ka daži ceļu satiksmes dalībnieki uzskata, ka ceļu satiksmes noteikumi rakstīti citiem. "Horizontālie ceļu apzīmējumi netiek ievēroti, tiek veikti apdzīšanas manevri bīstamos ceļu posmos, kas bieži vien rezultējas ar ceļu satiksmes negadījumiem vai stresu uz ceļu, kas satiksmi padara nervozu."
Kā stāstīja Valsts policijā, agresīvo braucēju skaits nav mazinājies arī pandēmijas laikā, kad uz ielām ir daudz mazāk auto. Psihologi skaidroja – agresīvos braucējus uz priekšu dzen ne tikai steiga. Daži uz ceļa izlādē ikdienā uzkrāto spriedzi, citi – demonstrē pārākuma un nesodāmības apziņu, vēl citiem šķiet, ka tieši viņu galamērķis ir svarīgākais.
Policija turpinās strādāt pie tā, lai cīnītos ar agresīviem braucējiem, kas klaji ignorē ceļu satiksmes noteikumus. Policijas rīcībā ir jau vairāk nekā 40 netrafarētas policijas automašīnas, kas tieši domātas tam, lai cīnītos ar tiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kuri klaji ignorē ceļu satiksmes noteikumus un kuru braukšanas stils ikdienā ir agresīvs, sacīja Valsts policijas pārstāvis.
"Jebkurā gadījumā mēs ceram ar šīs kampaņas palīdzību pievērst uzmanību.
Varbūt tā kādam liksies gana skarba, bet, es domāju, ka varbūt ir pēdējais laiks kādā no kampaņām šo sabiedrības daļu uzrunāt skarbāk, lai tomēr mainītu šo attieksmi,
jo arī policijas noformēto administratīvo protokolu mazāk nekļūst," sacīja Krapsis.
Viņš norādīja, ka, salīdzinot ar 2018. gadu, policijas noformēto administratīvo pārkāpumu protokolu skaits par agresīvu braukšanu pērn ir pieaudzis par 40%. Tas liecina, ka agresīvas braukšanas problēma arvien ir gana aktuāla. "Tā kā cerēsim uz sabiedrības attieksmes maiņu un to, ka uz ceļiem būs arvien mazāk agresīvu braucēju."
Vienlaikus viņš atzina, ka policijas kontrole uz autoceļiem nav pietiekama.
Valsts policija arī domā, ka agresīvo transportlīdzekļu vadītāju ķeršanā varētu palīdzēt modernās tehnoloģijas un konkrēti - droni, kas ļautu novērot bīstamās vietas, pašiem tikmēr paliekot aizsegā.
Atbildot uz Valsts kontroles tikko paustajiem pārmetumiem, ka drons ceļu satiksmes uzraudzībai iegādāts, lai arī virs ceļiem lidot nemaz nedrīkst, policija uzsver, ka tuvāko nedēļu laikā nepieciešamo atļauju paaugstināta riska lidojumiem saņems.
Tāpat bez darba nestāvēšot arī citas dārgās iekārtas, kas, pēc Valsts kontroles teiktā, plauktos krāj putekļus. Policija gan atzīst, ka Valsts kontroles kritika iekārtu iekļaušanu ikdienas darbā paātrinājusi.
VIDEO: Kampaņas "Agresīva braukšana atstāj rētas" prezentācijas pasākums (kampaņas video aplūkojams starp 16.-17.minūti)
