Krīze uz Polijas un Baltkrievijas robežas turpinās jau vairākas nedēļas un, lai arī situācija pēc Aleksandra Lukašenko telefonsarunas ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli it kā ir nedaudz pierimusi, joprojām ir novērojami migrantu mēģinājumi neatļauti iekļūt Eiropas Savienībā. Tieši tāpēc Polijas premjerministrs Mateušs Moravjeckis šajā nedēļas nogalē apmeklējis visas trīs Baltijas valstis, lai spriestu par kopīgajiem reģionālajiem un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un meklētu tiem risinājumus.
Pēc tikšanās ar Latvijas premjeru Krišjāni Kariņu (“Jaunā Vienotība”) preses konferencē Moraveckis pauda, ka Baltkrievijas režīms izmanto Tuvo Austrumu iedzīvotājus kā ieroci, lai radītu migrācijas krīzi pie robežas. “Faktiski visu to vada, organizē Lukašenko režīms. Līdz ar to šī krīze, kas izveidojusies Polijas-Baltkrievijas, Lietuvas-Baltkrievijas, Latvijas-Baltkrievijas robežas, faktiski ir diezgan smaga,” sacīja Polijas premjers.
Vienlaikus viņš brīdināja, ka “mūs sagaida vēl viena krīze – arī uz Latvijas robežas”.
Viņš informēja, ka Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko režīms migrantus no Polijas robežas ir transportējis uz sadales centru, lai tālāk viņus nosūtītu uz Baltijas valstu robežām. Runa esot par dažiem desmitiem vai simtiem migrantu.
“Tas ir tikai apliecinājums tam, ka Lukašenko rokās, Minskas rokās šie cilvēki ir līdzeklis šajā spēlē,” piebilda Moraveckis.
Viņš arī mudināja apzināties, ka pastāv reāla iespēja, ka NATO austrumu flangam un Eiropas Savienības ārējai robežai tiks uzbrukts dažādos veidos. Riski un draudi ir skaidri un nepārprotami. Tikai kopīgiem spēkiem varam mazināt draudus, sacīja politiķis.
Runājot par turpmākajām darbībām, Polijas premjerministrs uzsvēris, ka pats svarīgākais ir runāt vienā valodā. Tas nozīmē kopīgiem spēkiem sarunāties, piemēram, ar Tuvo Austrumu valstīm. Šādas darbības jau ir nesušas rezultātus. un ir apturēti arī aviopārvadājumi, ar kuru palīdzību Baltkrievijā tika nogādāti potenciālie migranti.
Mateušs Moravjeckis arī uzsvēris, ka ļoti liela uzmanība jāpievērš dezinformācijas apkarošanai un pretestības izrādīšanai Krievijas un Baltkrievijas propagandai. Pēc Polijas premjera vārdiem, visi šie jautājumi tiks apspriesti nākamajā Eiropadomes tikšanās laikā.
Taču daži soļi tiek sperti jau tagad. “Mēs jau esam slēguši vienu no galvenajiem robežas šķērsošanas punktiem un mēs esam gatavi slēgt arī citus. Mēs varam slēgt arī tirdzniecību starp Baltkrieviju, Poliju un Eiropas Savienību, taču mēs to nevēlamies darīt, zinot, ka šādas ekonomiskās sankcijas būs daudz sāpīgākas. Taču mēs redzam, ka ar pašreizējām sankcijām, kas ieviestas pret personām un liedz tām ieceļošanu Eiropas Savienībā, nav pietiekami. Tāpēc ir ļoti svarīga visas Eiropas Savienības un visas transatlantiskās sabiedrības kopējā reakcija. Un tieši tāpēc ir vajadzīga arī Polijas un Baltijas valstu spēcīgā saprāta balss, lai stātos pretī ļaunumam tagad, nevis pēc kārtējās Baltkrievijas un Krievijas agresijas eskalācijas,” sacīja Moravjeckis.
Tikmēr Latvijas premjers uzsvēra valstu vienotību šajā krīzē: “Ja Baltkrievijas valdībai, režīmam bija doma kaut kādā veidā destabilizēt vai sadrumstalot Eiropu, šis nav izdevies. Faktiski mēs vērojam, ka notiek gluži pretējs process – Eiropa šobrīd savelkas ciešāk kopā.”
Kariņš arī atklāja, ka Latvija plāno nosūtīt uz Poliju apmācītus policistus un robežsargus.
Latvijas premjers kā risinājumu pašreizējai situācijai redz migrantu repatriāciju no Baltkrievijas atpakaļ uz savām mītnes zemēm. To varētu īstenot caur Apvienoto Nāciju organizāciju.
Kariņš arī paziņoja, ka patiesībā nevar runāt tikai par vienu migrācijas krīzi, bet gan ļoti mērķētu hibrīdkara uzbrukumu, kuram ir daudzi aspekti. “Mums ir hibrīduzbrukums ar šiem ievestajiem migrantiem. Tas ir viens aspekts. Otrs, mēs redzam, ka Krievija nozīmīgā skaitā un koncentrācijā savelk savas bruņotās vienības pie Ukrainas pierobežas. Tad mēs redzam runas par “Nord Stream 2” un gāzes cenām, energocenām Eiropā, kas arī ir daļa no tā visa. Un vēl tas ceturtais elements, kas arī tika minēts, ir pēdējā laikā arvien lielākā dezinformācijas kampaņa pret Eiropu. Tas mērķis ir skaidrs – vienā vai otrā veidā sašķelt Eiropas Savienību,” sacīja Kariņš.
Latvijas un Polijas premjeru kopīga preses konference:
Vēl pirms viesošanās Latvijā Moravjeckis tikās arī ar Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti. Šīs tikšanās laikā Moravjeckis izteicās, ka pašlaik esot aktivizējušies diplomātiskie kontakti starp Krieviju Baltkrieviju, Uzbekistānu un Afganistānu un, iespējams, tas varētu liecināt par mēģinājumu izmantot Afganistānas nestabilo situāciju nākamās migrācijas krīzes radīšanā.
Sagaidāms, ka jau pirmdien Vīnē Baltkrievijas situācija tiks apspriesta arī starptautiskā konferencē, kurā piedalīsies ne tikai Eiropas valstu līderi, bet arī Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas pārstāvji.
Iepriekš LTV, atsaucoties uz poļu cilvēktiesību aktīvistu sniegto informāciju, vēstīja, ka migrantu grupa, kas padzīta no Polijas, tagad tiek virzīta uz Baltkrievijas un Latvijas robežas pusi.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.
