Šovasar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS aptaujās noskaidroja, ka no ģimenē krieviski runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem ap 40% nosoda Krievijas izvērsto brutālo karu Ukrainā. Vairākums no respondentiem – ap 60% – neatbalstīja Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšanu. Tagad piemineklis ir nogāzts.
SKDS direktors Arnis Kaktiņš atzina: jāpieņem, ka sabiedrības daļa, kas iestājās par pieminekļa Pārdaugavā saglabāšanu, samierināsies ar tā demontāžu. Tomēr no vasarā veiktā pētījuma datiem grūti izvērtēt, kādu ietekmi uz vēlēšanām šis process varētu atstāt. Vēl viens papildu traucēklis atbildēt uz šo jautājumu – teju piektā daļa krievvalodīgo respondentu izvairījās no konkrētas atbildes. Tāpēc arī par ietekmi uz vēlēšanām var runāt vien teorētiski.
"Vēlēšanas rādīs. Cilvēki varbūt paklusē, patur mēli aiz zobiem.
Aptaujas ierasti balstās uz runas brīvību, vaļsirdīgu sarunu par to, ko viņi domā, taču tagad šīs atbildes vairs nevar ņemt par tīru mantu. Tā Latvijā ir salīdzinoši jauna situācija," vērtēja Kaktiņš.
Politiķu vidū pieminekļa demontāžas procesā publiskākā seja bijis Rīgas mērs Mārtiņš Staķis no "Par/Progresīvo" frakcijas, kurš Saeimas vēlēšanās nekandidē. Turklāt par padomju pieminekļu nojaukšanu lēma valdība un Saeima, bet Rīgas pašvaldība, organizējot pieminekļa nojaukšanu, ir šī uzdevuma izpildītājs. Pieminekļa nojaukšanas kontekstā lielākajos zaudētājos nonākusi partija "Saskaņa", kuras retorika pēdējās nedēļās atšķirībā no agrākiem laikiem bijusi teju nemanāma, vērtēja politologs, Latvijas Universitātes profesors Ojārs Skudra. Vienlaikus pieminekļa nojaukšanu, visticamāk, vēl bieži pieminēs nacionālās partijas, bet iespēju par to runāt noteikti izmantos arī krievvalodīgie kandidāti.
"Priekšvēlēšanu debatēs, kad sāksies runa par valsts nāciju, politisko nāciju un latviešu nāciju, pieļauju, ka Latvijas Krievu savienība un "Stabilitātei!" teiks, ka šis akts [pieminekļa nojaukšana] apstiprināja latviešu nācijas kā valsts nācijas prioritāti un ka krievu ģimenēm ar kritušajiem radiniekiem Otrā pasaules kara gados neviens nepievērš uzmanību un tās ignorē," sprieda Skudra.
Pēc pieminekļa nojaukšanas nepieaugot kiberuzbrukumiem un citiem riskiem, šis jautājums visai ātri zaudēs aktualitāti. Tāpēc maz ticama šā jautājuma aktualitāte vēl visu līdz vēlēšanām atlikušo vairāk nekā mēnesi, uzskata politikas vērotājs, aģentūras "Mediju tilts" vadītājs Filips Rajevskis.
"Ja kāds turpinās pie tās drupu kaudzes raudāt, viņi arī izskatīsies kā zaudētāji, un laikā līdz 1. oktobrim nav arī gaidāms 9. maijs, kurā varētu uz tās drupu kaudzes likt puķes vai vēl kaut ko ņemties.
Cik viņu saprāts un tālredzība strādās, lai saprastu, ka raudāšana uz drupu kaudzes vēlētājiem nebūs interesanta, jo to kaudzi par stabu nepārtaisīs," sacīja Rajevskis.
Tāpat paredzams, ka pieminekļa redzamākās daļas nojaukšana bija šī kulminācija, un nu būtu jāiestājas mierīgākam periodam. Ar šo notikumu neapmierinātajiem atlikšot vien samierināties.
KONTEKSTS:
Būvlaukumu pieminekļa nojaukšanai Uzvaras parkā sāka iekārtot 22. augustā, bet dienu vēlāk tika nogāztas pieminekļa kompleksā esošās karavīru skulptūras un vēl dienu vēlāk – arī sievietes tēla statuja. Savukārt 25. augustā pēc vairāku stundu kalšanas nogāzts 79 metrus augstais obelisks.
Rīgas pašvaldībā atklāja, ka darbi ritēja ātrāk nekā pēc plāna. Saskaņā ar likumu piemineklis bija jānojauc līdz 15. novembrim, savukārt ar būvniekiem noslēgtais līgums paredz, ka līdz 2023. gada 30. jūnijam jāpabeidz būvdarbi šajā teritorijā.
Uzvaras parkā demontētā padomju pieminekļa vietā īstermiņa plāns paredz izveidot jauniešu atpūtas un sporta laukumu, savukārt par ilgtermiņa plānu vēl būs nepieciešama sabiedrības iesaiste un diskusijas, atzina Rīgas mērs Staķis.
