Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) bija vienīgais politiskais spēks, kas pauda atbalstu Bērziņam, ja viņš kandidētu. Neviena cita partija šādu solījumu nebija devusi un gaidīja Bērziņa lēmumu. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis neprognozē, vai tagad būs vieglāk koalīcijas partneriem atrast kopīgu kandidatūru:
„Neņemos prognozēt, vai būs vieglāk vai grūtāk, bet katrā gadījumā mūsu vēlme atrast kopīgu kandidatūru ar pārējiem koalīcijas partneriem nav zudusi. Tāds uzstādījums ir bijis, un tāds tas joprojām paliek.
Cilvēks ir izdarījis savu izvēli, acīmredzot, ir bijuši nopietni argumenti, kāpēc viņš šādu lēmumu pieņēma. Gribu pateikt viņam paldies par darbu, ko viņš paveica, un novēlēt turpmāk ieņemt aktīvu dzīves pozīciju – sekot procesiem līdzi un ar savu padomu un viedokli palīdzēt.”
Šo situāciju politiķi varētu pārrunāt kārtējā koalīcijas sēdē pirmdien. Pirms tam gan būs Zaļo un Zemnieku savienības valdes sēde. „Es pats mudinātu mūsu apvienības iekšienē ietilpstošās partijas nākt klajā ar savu viedokli par kādām konkrētām kandidatūrām, kuras vajadzētu uzrunāt un kuras būtu cienīgs ieņemt prezidenta amatu, un koalīcijas sarunās nākt klajā ar savu redzējumu par kādiem konkrētiem cilvēkiem,” sacīja Brigmanis.
Iespējams Bērziņa izredzes tikt ievēlētam, varētu būt krietni lielākas, ja viņam būtu atbalsts paša pārstāvētajā ZZS. Neoficiāli zināms, ka līdz ar lēmumu noraidīt kāda politiķa aicinājumu neizsludināt grozījumus, likumā, kas paredz valsts amatpersonas tiesāt prioritārā kārtā, ZZS no viņa novērsusies. Taču tagad "Zaļzemniekiem" var izrādīties atkal izšķirošās balsis jaunā Valsts prezidenta ievēlēšanā, jo skaidrs ir arī tas, ka zaļzemnieki nebalsos ne par vienu ar “Vienotību” saistītu kandidātu.
Savukārt „Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājas vietnieks Kārlis Šadurskis pauda, ka nu koalīcijai būs vienkāršāk vienoties par prezidenta amata kandidātu: „Prezidenta paziņojums bija saprotams un gadāms, jo tā aritmētika liecina, ka Bērziņa pārvēlēšanai balsu nav. Līdz ar to „zemnieku” teiktajam par viņu atbalstu pārvēlēšanai vairs nav nozīmes, un patiesībā šī ir laba iespēja koalīcijai vienoties par vienu kopīgu kandidātu. Ja Andris Bērziņš būtu kandidējis, tādā gadījumā šī iespēja nebūtu, jo „zemnieki” būt devuši atbalstu viņam, bet „Vienotībā” un Nacionālajā apvienībā Bērziņam atbalsta nebija. Viegli tas nebūs, bet iespējams tas ir, un uz to ir jātiecas.”
Atsevišķi Nacionālās apvienības politiķi pauduši gatavību izvirzīt amatam Eiropas tiesnesi Egilu Levitu. Taču oficiāli, viņš visticamāk tiks izvirzīts tikai tad, ja par viņa kandidatūru iesaistīsies vēl kāds politiskais spēks. Viens no NA līderiem Gaidis Bērziņš pieļauj, ka turpmāk sarunas par jaunu prezidentu attīstīsies raitāk.
Pretēji gan uzskata opozīcijā esošās partijas „Saskaņa” vadītājs Nils Ušakovs: „Domāju, ka koalīcijai vieglāk vienoties bija par atbalstu esošajam prezidentam – Bērziņam kungam, jo viņam ir plusi un mīnusi, bet ievēlēt viņu otro reizi bija vienkāršāk sarunāt tām trim partijām.
Domāju – mums priekšā ir diezgan lielas grūtības esošajai koalīcijai vienoties par kādu vienu kandidātu un pēc tam to ievēlēt. Viena lieta ir jautājums par to, kas tiks virzīts, otrais – lēmums virzīt vai nevirzīt savu kandidātu, tas arī ir aktuāls jautājums.”
Savukārt Ušakova partijas biedrs Jānis Urbanovičs ("Saskaņa") pieļāva iespēju virzīt savu kandidatūru Valsts prezidenta amatam pieļauj
"Tagad daudzi vīri un sievas izvirzīsies. Neizslēdzu tādu iespēju, ka arī mēs izvirzīsim savu kandidātu, lai nekļūtu par bandiniekiem citu spēlē," sacīja Urbanovičs.
Ziņots, ka Bērziņš piektdien pavēstīja, ka nekandidēs uz amata otro pilnvaru termiņu.
Valsts prezidenta vēlēšanas varētu notikt maija beigās vai jūnija sākumā. Likums paredz, ka prezidenta vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā mēnesi jeb 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru beigām. Taču likums arī neļauj steigties, jo prezidenta vēlēšanas var rīkot ne agrāk kā 40 dienas pirms pilnvaru beigām.
Pēdējais brīdis, kad Saeimas prezidijā ir jāiesniedz kandidatūras Valsts prezidenta amatam, ir pusotra mēneša jeb 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām, un to var sākt darīt ne agrāk kā 50 dienas pirms pilnvaru beigām.
Valsts prezidenta vēlēšanas notiek aizklāti. Ja pirmajā kārtā neviens neiegūst nepieciešamo balsu vairākumu, tad otrā kārtā notiek ne agrāk kā 10 dienas pēc vēlēšanām. Šāda kārtība ir jaunums. Par Valsts prezidentu ir jānobalso vismaz 51 deputātam.
