Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas ieskatā, morālā un politiskā atbildība jāuzņemas ekspremjeram Valdim Dombrovskim (“Vienotība”), bijušajiem ekonomikas ministriem - Artim Kamparam (“Vienotība”) un Danielam Pavļutam, kā arī šīs ministrijas kādreizējiem valsts sekretāriem - Anrijam Matīsam (“Vienotība”) un Jurim Pūcem (“Latvijas attīstībai”).
Komisijas vadītājs Ringolds Balodis uzsver - lai arī tiešas šo cilvēku vainas traģēdijā nav, viņu atbildība slēpjas būvniecības kontroles sistēmas vājināšanā, likvidējot Valsts būvinspekciju. “Zolitūdes traģēdijas vaininieki nav šie konkrētie cilvēki. Viņi šos apstākļus pamanīja vai nepamanīja, vai neredzēja, lika priekšā, ko saka kāds konkrēts ministrs. Mēs runājam par to, ka šiem cilvēkiem valsts, parlaments liek atzīmi un šī atzīme ir – sēdies divi. Tā tava politiskā atbildība ir zem katras kritikas,” komentēja Balodis.
No komisijas ziņojuma projektā iekļautajām amatpersonām pirmais savu atbildību, īsi pēc traģēdijas demisionējot, uzņēmās tā laika premjers Valdis Dombrovskis. No tā laika ekonomikas ministriem Artis Kampars komentārus solīja vien pēc galīgā ziņojuma publiskošanas.
Bet sarunai piekrita Daniels Pavļuts, kurš daļēji atzīst atbildību: “Es saskatu zināmu morālu atbildību. Es nevarēju panākt to, ko vēlējos – ātrāk pieņemt jaunu būvniecības regulējumu. Attiecībā uz politiskās atbildības uzņemšanās formu, es jau toreiz skaidroju – savu galveno atbildību redzu kā darbu, lai novērstu nepilnības Latvijas būvniecības regulējumā, lai šādas nelaimes neatkārtotos.”
Citās domās par komisijas secinājumiem ir pašreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss: “Es tajā brīdī nebiju politiķis, biju valsts sekretārs un organizēju ministrijas darbus. Tikpat labi šādu atbildību var pieprasīt jebkuram vecākajam referentam. Es nekā nejūtos atbildīgs, jo lēmumi tika pieņemti valdībā.”
Tikmēr cits bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce norāda – Zolitūdes izmeklēšanas komisija likumdošanas sakārtošanas vietā nodarbojusies ar populismu: “Es esmu skumjš, ka Zolitūdes komisija, kam bija visas iespējas, gads darba, lai noskaidrotu sistēmiskos iemeslus, tā vietā ir sekojusi lētiem politiskiem instinktiem un meklējusi atsevišķas personas kā vainīgos, pie tam ne traģēdijā, bet vienā administratīvā lēmumā, kas ir saistīts ar būvniecības sistēmu valstī.”
Komisijas vadītās Balodis gan uzsver – teju 50 lappušu garais gala ziņojuma tieši sastāv no dažādu likumu grozījumu piedāvājumiem. Tiesa, precīzus grozījumus komisija gan nav sagatavojusi. Tā vietā galvenokārt doti uzlabojumu virzieni, kuros ar likumdošanas izmaiņām būtu jāiet Ministru kabinetam un Saeimas pastāvīgajām komisijām. Parlamentu ar galīgo gala ziņojuma redakciju komisijas iepazīstinās oktobra sākumā.
Jau ziņots, ka traģēdija Zolitūdē notika 2013.gada 21.novembrī, kad vakarā, cilvēkiem iepērkoties, sagruva Priedaines ielā 20 esošais „Maximas” veikals. Nelaimē dzīvību zaudēja 54 cilvēki, arī trīs glābēji, vienu vai abus vecākus zaudēja 23 bērni.
12.Saeima izveidoja traģēdijas izmeklēšanas komisiju, kas turpinās darbu līdz 2015.gada 11. novembrim, kad arī sniegs Saeimai gala ziņojumu. Iepriekš komisija jau publiskojusi dažus secinājumus un priekšlikumus, „kuri jau uz esošo brīdi ir izkristalizējušies” - secinājumos par traģēdijas iemesliem un situāciju būvniecībā norādīts, ka būvniecības jomā valda visatļautība un bezatbildība, un pašreizējā kontroles sistēma nevis novērš riskus, bet tos rada.
