KNAB un Konkurences padomei (KP) ir aizdomas par iespējamu vismaz 10 lielāko būvuzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un aizliegtu karteļa vienošanos. Vairumu uzrunāto politiķu šī situācija gan nepārsteidz.
"Protams, aizdomas par to, ka tiek veidoti karteļi un ka uzņēmēji savstarpēji vienojas par to, kurš kurā konkursā piedalīsies un arī vinnēs, tas bija nojaušams visiem ilgāku laika posmu," saka Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe, kura iepriekš strādājusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Savu informētību par šo lietu viņa gan nekomentē.
Bijušo premjerministru Māri Kučinski no Zaļo un zemnieku savienības drošības iestādes 2017. gada nogalē informējušas, ka, iespējams, būvnieki nelikumīgi vienojušies par tirgus sadali. To Kučinskis teica Latvijas Televīzijai. Deputāte Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un zemnieku savienības Kučinska valdībā bija finanšu ministre. Viņai neesot bijis informācijas par šo lietu.
"Šobrīd nav skaidrības, ir grūti salikt likumsakarības kopā. Es domāju, svarīgi ir, ja tiešām tādas vienošanās ir bijušas starp lielākajiem būvniekiem, ka Konkurences padome spēj to pierādīt un arī attiecīgus sodus piemērot," norādīja Reizniece-Ozola. "Saskaņas" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs vērtē, ka aizdomas nav bez pamata. Pārsteigts nav arī "KPV LV" deputāts Artuss Kaimiņš, taču vispirms jāsagaida tiesas lēmums. "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts iepriekš bijis arī ekonomikas ministrs.
"Tā situācija pieļāvuma formā tika cilāta daudzus, daudzus gadus. Vēl 2011.-2012. gadā, kad es sāku strādāt kā ekonomikas ministrs, arī šādas bažas izskanēja. Protams, ka celtniecības jomā ir vērojama diezgan liela koncentrācija, ka lielie valsts pasūtījumi nonāk pie diezgan šaura kompāniju loka un, protams, es cieši sadarbojos arī toreiz ar Konkurences padomi," saka Pavļuts.
Pavļuts arī norāda, ka pilnībā paļāvies uz Konkurences padomes darīto. "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs, iepriekš arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis saka - vairs nezina tik daudz kā kādreiz. Vajagot tikt skaidrībā, bijis kartelis vai ne.
"Kāpēc cenas atsevišķos gadījumos ir uzpūstas, kāpēc kāda konkrēta kompānija vinnē kādā konkrētā reģionā, bet viena cita atkal citā? Iespējams, ka pazīmes šādas ir un Konkurences padome tās ir saskatījusi. Bet tagad darbs ir izmeklētājiem un, manā skatījumā, politiķiem nav jātraucē viņiem veikt savus profesionālos pienākumus," domā Latkovskis.
Šīs ziņas par šokējošām un nepatīkamām sauc Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars. Ja šos gadījumus izdosies pierādīt, Dzintars cer, ka tas būs solis uz sistēmas sakārtošanu. Par vajadzību pēc regulējuma izmaiņām diskutēšot. Arī šonedēļ koalīcijas partijas to pārsprieda.
"Izskanēja dažādas idejas. Es varbūt negribētu pašlaik akcentēt kādu konkrētu no risinājumiem, jo par tiem nepieciešams vienoties un jāizsver plusi un mīnusi. Bet, iespējams, ka vēl kādi papildu soļi būtiski būs jāpieņem," tā Dzintars.
Ja izmeklēšana vainagosies ar rezultātiem, šo sektoru Latvijā izdosies sakārtot, padarīt caurspīdīgāku un godīgāku, norāda arī Latkovskis. Viņš tāpat neizslēdz vajadzību pēc izmaiņām. "It īpaši, ja mēs redzēsim, ka kādas likuma normas ir ļāvušas viņiem veikt šādas darbības. Bet varbūt tieši likumi viņus ir piespieduši, iespējams, vienoties un veidot karteli aizmugurējiski," akcentē Latkovskis.
Taču vispirms jāsagaida izmeklēšanas rezultāti, saka Latkovskis. Tikmēr "KPV LV" deputāts Kaimiņš uzsver jau ilgstošu vajadzību pēc lobija likuma. Savukārt šodien pēcpusdienā situāciju valsts iepirkumu jomā, īpaši būvniecībā, kā arī iespējas to uzlabot, veicinot godīgu konkurenci, pārrunās arī atbildīgās amatpersonas.
Uz tikšanos ar premjeru, finanšu un ekonomikas ministru aicināta arī Konkurences padomes un Iepirkumu uzraudzības biroja vadība.
