Galvenais strīdu objekts ir par to, kas jādara pirmais. Proti, apstiprināt jaunās kadastrālās vērtības un tad – jaunu nekustamā īpašuma nodokli, vai vispirms – nodokli un tad vērtības.
Valdība ignorē likumu
Kavējoties šajos strīdos, valdība ignorējusi likumu. Ministru Kabinetā jaunās kadastrālās vērtības bija jāapstiprina līdz 31. jūlijam. To nosaka Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums, kur šo termiņu savulaik rosināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kura atbildībā ir jaunie kadastra aprēķini. Taču tieši viņš jau jūlija vidū paziņoja, ka tos uz pieņemšanu Ministru kabinetā nevirzīs, kamēr nebūs piedāvājuma, kā jaunajā situācijā mainīt nekustamā īpašuma nodokli.
Nodokļa modeļi būtu jāizstrādā Finanšu ministrijai, bet finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) šonedēļ atsaucās vēl uz 2019. gadā oktobrī valdībā lemto, ka darbs pie nodokļa modeļa jāsāk pēc kadastrālo vērtību apstiprināšanas Ministru kabinetā. Princips gan esot skaidrs – proporcionāli kadastrālās vērtības pieaugumam nodokļa likmei jāsamazinās. Taču konkrēts piedāvājums vēl jāgaida.
“Mēs pacietīgi gaidām šīs kadastrāls vērtības un tiklīdz valdība viņas apstiprinās, mēs pildīsim savu uzdoto darbu, iesaistot tajā, kā lēmumā arī teikts, Tieslietu ministriju, pašvaldību ministriju, Zemkopības ministriju – visplašāko loku,” norādīja Reirs.
Tieslietu ministrijā neatkāpjas no domas, ka tik un tā nodokļa piedāvājumam jānāk vispirms. Izskatās, ka tādas būs arī visas valdības pozīcija, ko, neraugoties uz paša partijas biedra - finanšu ministra teikto, apliecināja arī premjers Krišjānis Kariņš raidījumā “Rīta panorāma” 12. augustā, kur viņš sacīja: “Manā vadībā valdība nepieņems, es pat nelikšu uz galda apstiprināt kadastra vērtības, ja nebūs izstrādātas jaunas, izdiskutētas un pieņemamas jaunas nodokļu likmes.”
Skaidrojot ar finanšu ministru atšķirīgās nostājas, premjera birojā vēlāk norādīja, ka Finanšu ministrijas piedāvājums tomēr būšot vēl pirms kadastrālo vērtību apstiprināšanas un tas taps septembra laikā.
Vienošanās būs sarežģīta
Jau tagad gan noprotams, ka vienošanos jebkurā gadījumā būs panākt sarežģīti. Jau izskanējušo Jaunās konservatīvās partijas piedāvājumu – par neapliekamo minimumu mājokļiem – 100 000 eiro par katru deklarēto - kritizē visi pārējie koalīcijas partneri. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) uzsver, ka tas nozīmēs lielāku slogu uzņēmējiem, kuriem šī lielā atlaide vienai grupai būs jāiznes uz saviem pleciem. “Tas nav īsti pieņemami. Industriālie parki kā ražošanas ēkas, viesnīcas - līdz pat trīs reizēm sadārdzinies šis NĪN maksājums un tas šādos apstākļos būtu katastrofa,” viņš skaidroja.
Kopējais nodokļa slogs komercdarbības objektiem šādi pieaugtu par 120% jeb 54 miljoniem eiro, bet ražošanas objektiem par 50% jeb 11 miljoniem eiro.
Viesnīcām Rīgā nodokļa pieaugums savukārt varētu sasniegt pat 230 %. Tieslietu ministrijā gan oponē, ka, varot jau piedāvāt atlaides arī šāda tipa īpašumiem, taču tas esot jāpiedāvā Finanšu ministrijai. Taču koalīcijā pārstāvētajās partijās bilst, ka vispār bez šī nodokļa ieņēmumiem arī nedrīkstētu palikt.
“Protams, ļoti simpātiski šķiet – visi nemaksā neko. Vai lielākā daļa nemaksā neko. Tā ir, ja iziet no pieņēmuma, ka valsts ir kaut kāds abstrakts veidojums, kur finanšu ministram atliek tikai no skapīša paņemt naudiņu un tagad visas vajadzības nosegt,” saka Nacionālās Apvienības biedrs Imants Parādnieks, kurš piedalījies arī partiju diskusijās par nekustamā īpašuma nodokļa iespējamajām izmaiņām.
Nacionālajai apvienībai ir savs piedāvājums – nodoklis no trim komponentēm – telpām – 20 centi par kvadrātmetru, zemei – 2 centi par kvadrātmetru, pieskaitot 0,2% no kadastrālās vērtības. Tas samazinātu kadastrālās vērtības ietekmi, jo šobrīd tie var būt arī 1,5%. Turklāt, lai nemainītos nodoklis, kadastrālo vērtību viena īpašnieka laikā nemainītu – to pārskatītu tikai īpašumu pārdodot. Neesot gan tā, ka pie šī varianta partija ļoti stingri turoties.
Kompromisiem esot gatava arī “Attīstībai/Par!”. Lielu atlaižu vietā kādai grupai tur drīzāk pauž atbalstu samazinātām likmēm, bet visiem. Taču konkrētam vērtējumam esot pāragri. “Bez Bordāna kunga, Reira kunga un Kariņa kunga kopīga piedāvājuma par to, ko darīt ar nekustamā īpašuma nodokļa politiku, bez vērtību kartēm un piedāvātiem modeļiem, mēs piedalāmies abstraktā diskusijā,” norādīja vides aizsardzības un pašvaldību ministrs Juris Pūce (A/P)
Maksājuma pieaugums, kas būtu neizbēgams, ja nodokli nemainītu, gan nav vienīgais iemesls, kāpēc tas pārskatāms.
Aktuāla problēma ir ļoti atšķirīgā atlaižu politika dažādās pašvaldībās. Šobrīd valsts nosaka nekustamā īpašuma nodokļa likmes - no līdz un dažās obligātās atlaides, piemēram, 90% atlaide trūcīgajiem un 50% atlaidi daudzbērnu ģimenēm. Pārējo pašvaldības nosaka pēc saviem ieskatiem.
