Ir viegli sagraut tradīcijām bagāta sabiedriskā medija ziņu dienestu, ir grūti to izveidot no jauna - norādīja Ģiga. Latvijas Radio šobrīd trūkst žurnālistu, kas ziņotu par vairākām nozarēm, un tas nozīmē, ka, nesaņemot informāciju, cieš visa sabiedrība. Ģiga uzsvēra – labi žurnālisti nerodas vienā dienā.
“No viņiem [Latvijas Radio] ir aizgājuši 8 reportieri pēdējā laikā. Ātrais risinājums ir beigt stīvēties savstarpēji valdē, doties pie Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), kopā doties pie valdības, un ārkārtas situācija, tā ir jārisina tūlīt, nevis kaut kad vēlāk,” sacīja Ģiga.
Tam, ka pašreizējā situācija sabiedriskajos medijos ir politiķu atbildība, piekrīt Saeimas Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda (“Attīstībai/Par!”).
“Mēs redzam ļoti satraucošu rezultātu situācijai, kad sabiedriskie mediji ir ļoti ilgi turēti finansiālā bada režīmā. Mēs varam strīdēties, vai algas Latvijas Radio ir lielas, mazas, adekvātas vai ne, bet ir skaidrs, ka tās algas kopš ekonomiskās krīzes laikiem nav spējušas atgriezties konkurētspējīgā līmenī, un te mēs arī redzam, ka žurnālisti dodas prom,” sacīja Tērauda.
Tērauda norādīja, ka adekvāts finansējums sabiedriskajiem medijiem būtu vismaz līdzvērtīgs Igaunijas un Lietuvas līmenim, kādu Latvija nesasniedz, nemaz nerunājot par vidējo finansējuma apmēru Eiropas Savienībā.
Tam piekrīt arī Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš (“KPV LV”). Jau divi Saeimas sasaukumi tā arī nav spējuši novest līdz galam Sabiedrisko mediju pārvaldības likumu, kam teorētiski vajadzētu padarīt sabiedrisko mediju uzraudzību un finansēšanu neatkarīgāku no politiskajiem lēmumiem, kā tas ir pašlaik.
Vienlaikus sabiedriskajiem medijiem būtu jāiziet no reklāmas tirgus. Tas savukārt atduras pret finanšu jautājumu, ko līdz šim neviens politiskais spēks nav uzņēmies sakārtot.
“Šajā gadā to vajadzētu pieņemt. To pieņems koalīcija tad, ja redzēs, ka ir no kurienes paņemt iesākumā šos sešus miljonus [eiro],” sacīja Kaimiņš.
Savukārt kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) atzina, ka “tas, ko mēs varam darīt, – mēs varam paātrināt šī likuma pieņemšanas gaitu, tā būtu lieta, ko mēs kā Kultūras ministrija varētu darīt, un mēs to apņemamies darīt”.
Savukārt konkrētu termiņu viņš nenosauca, jo “tas atkal būtu pāragri man vaicāt, īpaši zinot, ka ir brīvdienas Saeimā un Ministru kabinetā”.
Jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits tūlīt pēc ievēlēšanas preses konferenci iesāka ar vārdiem, ka presei ir ļoti svarīga loma Latvijas demokrātijā un ir nepieciešams stiprināt gan sabiedriskos, gan privātos medijus un veidot sistēmu, kas stiprina medijus Latvijas informatīvajā telpā.
KONTEKSTS:
Latvijas Radio Ziņu dienests atklātajā vēstulē paziņojis, ka izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei un pieprasa tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Par to vienojies absolūtais vairākums Ziņu dienesta darbinieku, kuri norāda uz korespondentu lielo slodzi, nepietiekamo atalgojuma palielinājumu, Ziņu dienesta novājināšanu un centieniem panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas.
Savukārt Latvijas Radio valde paziņojusi, ka no amatiem neatkāpsies un turpinās darbu. Tāpat valde pēc nedēļas sasauks preses konferenci, lai informētu par kritisko situāciju sabiedriskajā medijā.
Arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš pašlaik neredz pamatu atlaist radio valdi. Par mediju politiku atbildīgais kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) norādīja, ka iesaistītajām pusēm jāsēžas pie sarunu galda.
