„Domāju, ka komisāra posteņa apspriešana ir mazliet par agru. Vēl tas lācis nemaz nav nošauts. Ir ļoti komplicēta situācija Eiropas Parlamentā, un nav īsti skaidrs, kā veidosies valdošā koalīcija. Iespējams, tā būs lielā koalīcija – gan labējie, gan kreisie veidos valdību. Tas nozīmē balsojumu par Eiropas Komisijas prezidentu un tad par atsevišķiem komisāriem. Varbūt būs lielā koalīcija, un Dombrovska taupības politika tiks apšaubīta no kreiso puses,” skaidroja Ostrovska.
Tai pašā laikā politoloģe pauda, ka Dombrovskis pašlaik ir labākais Latvijas kandidāts komisāra amatam. Tāpat daudzi deputāti, kas atkal ir ievēlēti EP, labi pazīst Latvijas bijušo premjeru. „Treškārt, viņi ļoti labi atceras, kā Dombrovskis, būdams deputāts, izdarīja to, ko EP vēsturē nav izdarījis neviens – samazināja Eiropas Komisijas budžetu. Tas tiek uzlūkots kā varoņdarbs,” sacīja Ostrovska.
Politoloģe arī norādīja, ka jau pašlaik Dombrovskis varētu piedāvāt saprotamā valodā savu vīziju, ko viņš komisāra amatā darīs.
Jau ziņots, ka valdības koalīcijas partijas pirmdiena atbalstījušas Dombrovska virzīšanu Eiropas Komisijas (EK) komisāra amatam.
Kā vēstīts, EP vēlēšanās visvairāk jeb četri EP deputātu amati tikuši partijai „Vienotība”. Savukārt vēl četri politiskie spēki ieguvuši pa vienam deputāta krēslam: Nacionālā apvienība (NA), partija „Saskaņa”, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Latvijas Krievu savienība (LKS).
"Vienotība" vēlēšanās saņēma 46,19% vēlētāju atbalsta, tādējādi saņemot četrus EP deputātu mandātus: Valdim Dombrovskim, Sandrai Kalnietei, Artim Pabrikam un Arturam Krišjānim Kariņam.
Tāpat EP iekļuva Roberts Zīle (NA), Andrejs Mamikins ("Saskaņa"), Iveta Grigule (ZZS) un Tatjana Ždanoka (LKS). Kopumā vēlēšanās piedalījās 30,12% balstiesīgo iedzīvotāju.
