Formāli iemesli, kādēļ finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") no amata atstādinājis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, ir divi.
Pirmais saistīts ar kukuļošanas lietu, kas plašākai sabiedrībai tapa zināma svētdien. Proti, aizdomās par koruptīvām darbībām aizturēti vismaz trīs bijušie ilggadēji VID darbinieki. Iespējams, ar viņiem sadarbojies vēl kāds kolēģis. Pret diviem pierādījumu ir tik daudz, lai viņi atrastos apcietinājumā. Šīs personas centās no kokrūpniecības uzņēmuma "Stiga RM" īpašnieka Andra Ramoliņa izspiest 100 tūkstoš eiro kukuli.
Reirs uzsvēra, ka šis ir lielākais augstu amatpersonu aizturēšanas gadījums Latvijā. Viņa ieskatā VID ir lieli trūkumi iekšējās kontroles mehānismos un uzraudzībā, kas ir noveduši pie šādas situācijas. Un tas iet roku rokā ar otro iemeslu.
Reira ieskatā Jaunzeme nav dienestā pilnvērtīgi ieviesusi Finanšu ministrijas ieteikumus, īpaši tos, kas attiecas uz VID amatpersonu rotāciju. Šis jautājums tika aktualizēts pēc tam, kad pagājušā gadā Terehovas robežkontroles punktā par kukuļošanu aizturēja 29 muitniekus. Reirs pauda, ka kopš tā laika neviena vidējā un augstākā ranga amatpersona VID nav aizrotējusi.
Savukārt Jaunzeme uzstāja, ka iekšējā kontroles sistēma strādā, negodprātīgie darbinieki tiek pieķerti. Bet lolot cerības, ka VID ir no korupcijas brīva zona, viņasprāt, esot naivi.
Attiecībā uz ilgtermiņa rotācijas plānu Jaunzeme Latvijas Radio skaidroja, ka rotācijas sistēmu nevar formāli ieviest, jo likums neparedz tādus visaptverošus rotācijas plānus. Katrs gadījums ir jāvērtē. Rotācijas VID notiek, bet tad, kad ir jēga vienu vai otru amatpersonu rotēt uz citu posteni, nevis vienkārši automātiski. Līdz ar to pēc būtības sanāk, ka Reirs uzdod VID izpildīt to, ko pēc likuma izdarīt nevarot.
Jaunzemes atbildības dārziņā Reirs met akmeni arī par komunikācijas trūkumu. Pēc Reira domām, nav pieļaujams, ka Jaunzeme vairākas dienas, kad tapa zināms skaļais kukuļošanas gadījums VID, nesniedza komentāru nedz sabiedrībai, nedz arī pašam Reiram. Jaunzeme Latvijas Radio skaidroja, ka dienestam bija skaidra vienošanās ar procesa virzītāju Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un prokuratūru, ka VID komentārus nesniedz, lai neizjauktu lietu. Arī Jaunzeme gaidot iespēju iepazīties ar lietas materiāliem, lai saprastu, kur kontroles mehānismā bijis robs.
Lai gan pagaidām ir grūti prognozēt, vai Jaunzeme patiesi zaudēs amatu vai tomēr ne, bet tālākie soļi ir skaidri. Viņa uz dienesta izmeklēšanas laiku ir atstādināta no amata. Lai netraucētu izmeklēšanai, Jaunzeme pienākumus veikt nedrīkst, bet algu un sociālās garantijas par šo periodu saņems.
Par Jaunzemes atstādināšanu nākamnedēļ lems valdība. Jaunnedēļ koalīcijas politiķi arī gaida plašāku informāciju no Reira par Jaunzemes atstādināšanu.
Tikmēr pats Reirs savu atbildību, lai gan VID ir Finanšu ministrijas pakļautības iestāde, nesaskata un neplāno atkāpties no amata. Jaunzeme vajadzības gadījumā sola savu taisnību aizstāvēt tiesā, sakot, ka lieta, kurā VID darbinieki pieķerti kukuļošanā, vēl nav nonākusi prokuratūrā, bet Reirs jau viņu publiski ir notiesājis kā vainīgu.
Jāteic, ka Reira un Jaunzemes attiecības jau iepriekš nav bijušas vienkāršas. Abas amatpersonas publiski apmainījušās ar dzēlībām un reiz tikušās arī tiesā, kas lēma par labu Jaunzemei.
Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka šoreiz kukuļošanas lieta ir nopietna un šī nav tikai personīga rēķinu kārtošana. Jā, Reira un Jaunzemes attiecības ir saspīlētas, savstarpējās antipātijas ir jūtamas, bet, viņasprāt, Jaunzemes atstādināšana ir pamatota.
"Protams, kad šis skandalozais gadījums ar kukuļa prasīšanu no uzņēmēja nāca gaismā, bija skaidrs, ka visdrīzāk "galvas ripos". Tas gadījums bija ārkārtīgi kliedzošs. Šoreiz es nevaru teikt, ka tā ir tikai personisko rēķinu kārtošana un priekšvēlēšanu gaisotne, kurā seko šāda ministra reakcija. Man šķita, – ir nedaudz jocīgi, ka pēc tik liela korupcijas gadījuma pirmajā brīdī bija klusums," sacīja Metla-Rozentāle.
Jaunzeme VID vadītājas amatā ir četrus gadus. Iepriekš viņa sešus gadus vadīja Konkurences padomi, bijusi arī padomniece Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā, kā arī četrus gadus ieņēma Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektores krēslu.
