Politoloģe norādīja, ka pirms četriem gadiem šai valdībai nācās tikt galā ar banku reformu, kam sekoja administratīvi teritoriālā reforma, bet pēcāk jau – Covid-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā. Proti, šai valdībai smagi izaicinājumi bijuši jau kopš paša sākuma.
"Tāpēc, ka bijušas vairākas krīzes, neviens cits nerāvās kaut ko īpaši mainīt," paskaidroja Metla-Rozentāle.
Politoloģes vērtējumā šai valdībai kritiskākais brīdis esot bijis tieši kovida krīze, jo šajā laikā sabiedrībā iezīmējās izteikta sadalīšanās starp tiem, kuri ir "par" vai "pret" valdības lēmumiem.
Savukārt otrs iemesls šīs valdības ilgajam strādāšanas laikam, pēc Metlas-Rozentāles domām, ir tas, ka, vērtējot 13. Saeimas sastāvu, "matemātiski nebija citu opciju, kā valdībai strādāt.''
Otrdien valdība aizvadīs savu pēdējo sēdi pirms vēlēšanām, kas gaidāmas jau šīs nedēļas beigās. Valdība gan strādās līdz pat jaunas valdības izveidošanai pēc 14. Saeimas vēlēšanām.
KONTEKSTS:
Pašreizējā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītā valdība kļuvusi par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē, liecina Ministru kabineta izplatīts paziņojums mikroblogošanas vietnē "Twitter".
Tagadējais Ministru kabinets tika apstiprināts 2019. gada 23. janvārī. Kariņa vadītā valdība 2022. gada 5. janvārī kļuva par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē, pie varas esot 1078 dienas.
Iepriekšējais rekords –1077 dienas – piederēja Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) vadītajai valdībai, kas strādāja no 2016. gada 11. februāra līdz 2019. gada 23. janvārim. Tam seko Andra Bērziņa vadītā valdība, kas pie varas bija laikā no 2000. gada 5. maija līdz 2002. gada 7. novembrim jeb 916 dienas.
Atjaunotās Latvijas vēsturē visīsāko laiku pie varas bijis Andra Šķēles otrais vadītais Ministru kabinets, kas strādāja no 1997. gada 13. februāra līdz 1997. gada 6. augustam jeb 174 dienas.
