„Ja šūpos [Laimdotas] Straujumas valdību, tad tās nebūs tik daudz prezidenta vēlēšanas,” saka Rozenvalds. Viņš par pārspīlētām sauc bažas, ka valdība varētu krist, ja neievēlēs koalīcijas vienotu kandidātu.
Tai pašā laikā daudzi neparedz šai valdībai ilgu mūžu, saka politologs, piebilstot, ka tai ir daudz citu problēmu pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē beigām.
Kā liecina aptauja, prezidenta Andra Bērziņa darbību kopumā pozitīvi vērtēja 45,3% iedzīvotāju.
Jau ziņots par partiju vienošanos, ka līdz 19.maijam, kad oficiāli jāiesniedz kandidāta vārds Saeimas kancelejā, lai par viņu varētu notikt balsošana, partijas rīkos diskusijas ar sabiedriskajām organizācijām, lai apspriestu prasības prezidenta amata kandidātiem un arī iespējamās kandidatūras.
Pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa pilnvaras beidzas jūlija pirmajā pusē, bet nākamā prezidenta vēlēšanas notiks jūnija sākumā. Iepriekš Bērziņš solīja, ka par savu lēmumu, vai kandidēt prezidenta vēlēšanās, paziņos ne ātrāk kā aprīlī.
Prezidenta amata kandidāta vārdu šobrīd skaidri nosauca vien Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - tā virzīs partijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru. Pārējās partijas joprojām domā. Savu kandidātu varētu virzīt arī „Saskaņa”, bet „No sirds Latvijai” (NSL) gan sola izvēlēties no citu partiju piedāvājuma.
ZZS paudusi atbalstu pašreizējam prezidentam Andrim Bērziņam, kurš gan vēl nav apstiprinājis savu kandidēšanu uz otro termiņu. Nacionālajai apvienībai pagaidām nav konkrēta kandidāta prezidenta amatam. Tiek izvērtēta Egila Levita kandidatūra, taču nav pieņemts galīgs lēmums.
