„Tas, protams, ļoti daudziem var nepatikt un tas tiek politiski nepārtraukti izmantots. Ja mēs paraugāmies Krievijas federālos televīzijas kanālus, kur tiek biedēts, cik šausmīga ir tā Eiropa un kādas tur netiklības,” sacīja politologs.
„Savukārt viena no Eiropas pamatvērtībām ir salīdzinoši toleranta un saprotoša attieksme pret citu seksuālo orientāciju cilvēkiem. No šī viedokļa raugoties, pieļauju, ka Rinkēviča kunga paziņojums jāskata tajā kontekstā, ka Latvija joprojām ir viena no tikai divām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās viendzimuma partnerattiecības nekādā veidā nav ieguvušas atspoguļojumu likumdošanā. Pat tādā veidā, ja šādi cilvēki gadiem dzīvo kopā vai kāds no viņiem smagi saslimst un otrs varētu iegūt aprūpes vai vismaz apmeklējuma tiesības,” norādīja Ījabs.
Ijabs arī piebilda, ka Latvijas politiskā vide ir salīdzinoši homofobiska, un viņš arī vēlētos redzēt, kā reaģēs „Vienotība”, - vai nostāsies aiz muguras savam partijas biedram.
Savukārt Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra aģentūrai LETA komentēja, ka Rinkēviča paziņojums diez vai varētu būtiski ietekmēt Latvijas ārpolitiku un savstarpējās attiecības ar citām valstīm, arī ar Krieviju, vien varētu būt gaidāmi kādi izteikumi no atsevišķu Krievijas politiķu puses.
„Ja jūs vēlaties īsu un koncentrētu atbildi, atbilde ir „urrā!”” tā žurnālists Kārlis Streips, kurš pats sevi reiz dēvējis par pirmo atklāto geju Latvijā, vērtē Rinkēviča paziņojumu.
Arī Streips uzsver, ka būtiski, ka ārlietu ministrs savu paziņojumu sāka ar to, ka jārada tiesisks regulējums visu veida partnerattiecībām un ka virkne jautājumu nav atrisināti.
„Tie ir aktuāli ne tikai gejiem un lesbietēm, bet arī heteroseksuāliem cilvēkiem, kuri mūsu valstī ir vairākumā. Ja viņš to tagad ir iekustinājis, viņš ir valdības ministrs, varbūt tas nozīmē, ka valdībā par to sāksies puslīdz nopietna saruna,” pieļāva Streips.
Saeimas deputāte Ilze Viņķele („Vienotība”) Latvijas Radio pauda, ka ir gatava izstrādāt likumprojektu par nereģistrētas kopdzīves regulējumu, talkā ņemot citus Saeimas deputātus. Tiesa, pirmais dzinulis tam bija pirmās instances tiesas spriedums Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā glābēja dzīvesbiedres lieta, kurā viņa vēlējās atzīt abu faktisko kopdzīvi. Tiesa to noraidīja.
Tomēr citās domās ir tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs no Nacionālās apvienības. Līdzīgu viedokli iepriekš pauduši arī citi Nacionālās apvienības biedri.
„Šīs tradicionālās konservatīvās vērtības ir nostiprinātas mūsu pamatlikumā, te nekādi jautājumi nevar būt,” sacīja Rasnačs, norādot, ka partnerattiecību tiesisks regulējums, viņaprāt, nav nepieciešams.
Rasnačs arī atgādināja, ka valsts aizstāv laulību – savienību starp vīrieti un sievieti. Arī valdības deklarācijā esot nostiprinātas konservatīvas vērtības. Rasnačs aicināja nereģistrētās attiecībās dzīvojošus cilvēkus pie notāra sakārtot jautājumus, kas skar mantojumu un citus.
Rinkēvičs kļuvis par pirmo tik augsta ranga politiķi bijušajā padomju telpā, kurš atklāti paziņojis par savu netradicionālo seksuālo orientāciju. Ietekmīgais ASV laikraksts “ „The Washington Post” norādījis, ka līdz ar to sperts liels solis uz priekšu cīņā par viendzimuma pāru tiesībām Austrumeiropā.
Edgars Rinkevičs ir ļoti drosmīgs cilvēks un ļoti labs ārlietu ministrs, šādi uz Latvijas ministra paziņojumu par homoseksualitāti reaģējis Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. Igaunija pagājušajā mēnesī kļuva par pirmo bijušās Padomju Savienības valsti, kurā ar likumu atzīta viendzimuma partnerība.
Tikmēr laikraksts "The Washington" Post norāda, ka Rinkēviča paziņojums salauzis psiholoģisku barjeru Austrumeiropas sociāli konservatīvajā politiskajā vidē un tas vērtējams kā būtisks panākums cilvēkiem, kuri cīnās par vienlīdzīgām tiesībām homoseksuāliem pāriem. Laikraksts atzīmē, ka Austrumeiropa tradicionāli atpaliek no Rietumeiropas un ASV jautājumā par viendzimuma partnerības atzīšanu un norāda, ka Latvijas prezidentūra Eiropas savienībā, kas sākas ar pirmo janvāri, Rinkevičam var sniegt vēl augstāka līmeņa platformu, no kuras pievērst uzmanību šim jautājumam.
To izceļ arī laikraksts “Time” un atgādina, ka Latvija joprojām ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kurā nekādā veidā netiek atzīta viendzimuma partnerība.
Līdz šim no bijušajām Varšavas pakta valstīm par homoseksualitāti paziņojuši deputāti Lietuvā, Polijā, Čehijā un Slovākijā. Taču Rinkevičs kļuvis par pirmo tika augsta ranga politiķi, kas to darījis.
Rietumeiropā tas gan noticis daudz biežāk. 2009.gadā par Islande kļuva par pirmo pasaules valsti mūsdienās, kur homoseksuāls cilvēks ieņēmis premjera amatu, kad par valdības vadītāju tika izvēlēta sociāldemokrāte Johanna Sigurdardotira.
Savu homoseksualitāti nav slēpis arī bijušais Beļģijas premjers Elio di Rupo, kurš valdības vadītāja amatu pameta pagājušajā mēnesī, kā arī bijušais Eiropas Savienības tirdzniecības komisārs Pīters Mandelsons no Lielbritānijas, kurš strādāja Eiropas komisijā no 2004. līdz 2008.gadam.
Jau ziņots, ka diskusiju par partnerattiecībām raisīja ārlietu ministra Edgara Rinkeviča („Vienotība”) ceturtdien vakarā tviterī publicētais paziņojums par viņa homoseksuālo orientāciju un aicinājums radīt tiesisko regulējumu partnerattiecībām.
