Politologs atzina, ka EP vēlēšanu rezultāti zināmā mēra bija pārsteigums – nebija gaidīts tik liels „Vienotības” panākums, un bija gaidīts lielāks atbalsts „Saskaņai”. Tomēr rezultātus varēja ietekmēt arī zemā aktivitāte, līdz ar to pēc EP vēlēšanām nevar izdarīt secinājumus par spēku samēru rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
Rozenvalds arī norādīja, ka EP vēlēšanas Latvijā noritēja „Ukrainas gaisotnē”, domājot par drošību. Tas arī vairoja „Vienotības” panākumus, cilvēkiem balsojot par stabilitāti. Savukārt „Saskaņai” Ukrainas jautājumā nebija pausta skaidra pozīcija, līdz ar to daļai vēlētāju tā, iespējams, nebija pieņemama kā Krieviju atbalstoša, bet daļai – pārāk maiga, tāpēc viņi balsoja par Krievu savienības līderi Tatjanu Ždanoku, pauda politologs.
Jau ziņots, ka Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā visvairāk jeb četri EP deputātu amati tikuši partijai „Vienotība”, savukārt vēl četri politiskie spēki ieguvuši pa vienam deputāta krēslam: Nacionālā apvienība (NA), partija „Saskaņa”, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Latvijas Krievu savienība (LKS). Sestdien notikušajās Eiroparlamenta vēlēšanās piedalījās 443 453 balsotāji jeb 30,12% balstiesīgo vēlētāju, un tas ir zemākais rādītājs, salīdzinot ar visām EP, pašvaldību un Saeimas vēlēšanām kopš neatkarības atgūšanas.
