Kariņš tviterī pavēstīja: "Krievijas uzbrukums Ukrainai ir nepieņemama vēršanās pret tās suverenitāti, demokrātiju un sabiedrību. Esam ciešā kontaktā ar partneriem Eiropas Savienībā un NATO par turpmāko rīcību, prasām uzsākt NATO 4. panta konsultācijas. Mūsu dienesti strādā pastiprinātā režīmā. Būsim modri un vienoti."
Krievijas uzbrukums Ukrainai ir nepieņemama vēršanās pret tās suverenitāti, demokrātiju un sabiedrību. Esam ciešā kontaktā ar partneriem ES un NATO par turpmāko rīcību, prasam uzsākt NATO 4.panta kosultācijas. Mūsu dienesti strādā pastiprinātā režīmā. Būsim modri un vienoti.
— Krišjānis Kariņš (@krisjaniskarins) February 24, 2022
Kariņš Latvijas Radio norādīja, ka šodien tiek sasaukta arī Ministru kabineta sēde, bet Latvijas nostāja ir elementāra – pie vainas ir Krievijas vadība, konkrēti Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kas pieņēmis vienpusēju lēmumu uzbrukt suverēnai un demokrātiskai valstij. Agri vai vēlu Putinam par to būs jāatbild, sacīja Kariņš.
Viņš sacīja, ka Briselē aicinās Eiropas Savienības dalībvalstis ieviest visas iespējamās sankcijas.
Runājot par Latvijas drošību, Kariņš sacīja: "Esam NATO dalībvalsts, un tā ir milzu atšķirība starp mums un Ukrainu."
Kariņš arī pauda, ka Rietumu pasaulē "ir atvērusies apziņa", ka Putins karo ar visu demokrātisko pasauli. Un šobrīd tā ir Ukraina, bet Putina agresijai nav robežu.
"4. pants ir svarīgs, tas ir atturēšanas pants. Es esmu pārliecināts par NATO," Latvijas Televīzijai sacīja Latvijas eksprezidents Valdis Zatlers.
Par 4. panta konsultāciju rosināšanu telefonsarunā Latvijas Radio pavēstīja arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!"), lai runātu par to, kā stiprināt mūsu reģionālo drošību. Vienlaikus viņš apliecināja, ka Latvijai patlaban nekas nedraud.
Ziemeļatlantijas līguma 4. pants
Puses kopīgi apspriedīsies jebkurā brīdī, kad vien, pēc jebkuras Puses uzskatiem, būs apdraudēta jebkuras Puses teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.
Valsts prezidents Egils Levits Latvijas Radio sacīja, ka konsultācijas lūdz visas trīs Baltijas valstis un Polija par tālāko NATO rīcību šajā gadījumā. Arī prezidents pauda, ka Latvija ir drošībā, un notiekošo vērtēja kā iespējamu "Putina beigu sākumu".
Vienlaikus Valsts prezidents norāda, ka ANO Hartas 51. panta piesaukšana no Krievijas puses ir ciniska: "Visai pasaulei ir skaidrs, ka Krievija uzbrūk. Šāda veida attaisnojumus kriminālai rīcībai neviens neuztver nopietni. Krievija ir jāizolē no pasaules!"
Levits pauda: "Latvija kopā ar visu Rietumu pasauli kategoriski nosoda Krievijas agresiju – pēc prezidenta Vladimira Putina noziedzīgās pavēles uzsākto plašo militāro uzbrukumu Ukrainai. Tas ir turpinājums militārajai agresijai, ko Krievija vērš pret Ukrainu jau kopš 2014. gada. Krievija ir pārkāpusi starptautiskās tiesības, vērsusies pret likumā balstītu pasaules starptautisko kārtību.
Krievija šo karu neuzvarēs.
Ukrainas tautas apņēmība nosargāt savu neatkarību ir stiprāka. Mūsu pienākums ir atbalstīt Ukrainu ar visiem mūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem, tai skaitā ieročiem, stiprinot tās spējas pretoties agresoram. Krievija ir jāsoda un jāizolē ar visstingrākajām sankcijām. Latvija ir gatava sniegt Ukrainai arī visu iespējamo humāno atbalstu."
Latvijā patlaban nav pamata panikai, tomēr Latvija prasīs NATO sabiedrotajiem nekavējoties pastiprināt savu klātbūtni Baltijas valstīs, pauda Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") un Aizsardzības ministrija.
Latvijas Iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!") Latvijas Radio apstiprināja, ka arī Aleksandra Lukašenko režīms ir iesaistījies iebrukumā Ukrainā. Latvija esot gatava iespējamām Baltkrievijas provokācijām un hibrīduzbrukumiem. Pagaidām situācija uz Latvijas robežas ir nemainīga.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš Latvijas Radio norādīja, ka ir izdarīts maksimāli daudz, lai Latvijas valsts būtu drošībā.
"Darām visu nepieciešamo, lai Latvijas sabiedrība būtu pārliecināta, mierīga, lai neuzsāktos panika," viņš sacīja.
Eksperts: Krievija izvēlējusies sliktāko variantu sev un pasaulei – sauszemes operāciju
Militārā bloga "varabungas.camp" autors Mārtiņš Vērdiņš Latvijas Radio pauda viedokli, ka Krievija izvēlējusies sliktāko variantu sev un pasaulei – sauszemes operāciju. Ceturtdienas, 24. februāra, rītā notikušas apšaudes ar augstākās precizitātes ieročiem pārsvarā pa militārajiem objektiem Ukrainā, sacīja Vērdiņš.
Viņš arī pauda, ka triecieni pa militāro infrastruktūru Ukrainā Krievijai ir dārgs pasākums, un šādu augstas precizitātes ieroču krājumi Krievijai neesot bezgalīgi.
Savukārt Ukrainas militārais eksperts Oļegs Ždanovs radio "Svoboda" sacīja, ka Krievija īsteno pret Ukrainu atklātu karu. "Es esmu pārliecināts, ka Kremļa plānos ir atjaunot Padomju Savienību tās robežās. Nākotnē, domāju, Kremļa plānā ietilpst Baltijas valstis, neraugoties uz to, ka tās ir NATO dalībvalstis."
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". "Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst. 6 (plkst. 5 pēc Latvijas laika).
