Tieši mārupieši pauduši visasākos iebildumus dzelzceļa maršrutam, tādējādi apgrūtinot plānoto sliežu atzara izbūvi no Rīgas līdz lidostai.
Premjeres tikšanās ar dumpīgā Mārupes novada priekšsēdētāju notika iepriekš publiski neizziņotā laikā. Sarunas galvenais mērķis - pārliecināt mārupiešus, ka kompromisi ir iespējami un projekta attīstība noteikti jāturpina.
Mārupes novada priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs, ierodoties Ministru kabinetā, bija nerunīgs un pirms tikšanās gaidāmo sarunu neapsprieda. Pie premjeres viņš uzaicināts pēc tam, kad sestdien “Rail Baltica” sabiedriskajā apspriešanā Mārupē sliežu atzaru caur Mārupi vietējie iedzīvotāji asi noraidīja.
Premjeres un Mārupes novada priekšsēdētāja trešdienas saruna notikusi jau daudz mierīgākos toņos, un Straujuma guvusi pārliecību, ka Mārupes dēļ projekts neapstāsies.
“Es ļoti labi saprotu arī pašvaldības vadītāju. Ja [dzelzceļš] iet kādam ciemam pāri un cilvēks nezina, kā tikt pie kaimiņa, jo tur jau tā nevarēs iet pāri... Bet es arī sapratu, ka ir zemes, kur būtu mazāki zaudējumi,” sacīja Straujuma.
Tieši uz šim iespējām tagad cer Mārupē. Līdz šim piedāvātais sliežu trases variants gāja cauri jaunizveidotajam "Vētras ciemam" un gar ražotnēm, kuras dzelzceļa būve ietekmētu.
Kāds būtu tas sliežu ceļa maršruts, kuram mārupieši piekristu, domes vadītājs gan vēl nebija gatavs komentēt.
“Pašlaik es neesmu redzējis nekādus citus variantus. Bet mums tādi ir solīti! Un arī Straujumas kundze solīja, ka tādi būs, un mēs noteikti izvērtēsim - gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji, gan pašvaldība,” sacīja Bojārs.
Mārupē uzsver arī kompensāciju nozīmi. Atlīdzībai jābūt ne tikai par zaudēto īpašumu, bet arī uzņēmējdarbības zaudējumiem vai citiem aspektiem, kurus “Rail Baltica” iespaidos negatīvi. Sabiedrisko apspriešanu laikā to uzsvēra arī citur.
Daudzviet sliedes šķērsos, piemēram, aramzemes, vai zemesgabalu sadalīs tā, ka daļa no tā nebūs izmantojama. Šobrīd var saņemt kompensācijas tikai par konkrētajiem zemesgabaliem vai mājām, kuri ir tiešā ceļā sliežu trasei. Amatpersonas sola šo jautājumu sakārtot.
Pirmās kārtas publiskās apspriešanas sanāksmes jau beigušās, taču vēl līdz 15.martam varot iesniegt arī rakstiskus priekšlikumus un iebildumus.
“Visus priekšlikumus vērtēsim atkarībā no tā, vai tas attiecas uz ietekmi uz vidi vai īpašuma kompensāciju, vai tas attiecas uz detalizētiem risinājumiem. Dalām, skatāmies, risinām tālāk, atbildam uz visiem!” pauda “RB Latvija” telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgailis.
Pēc pusgada projekta plānotāji ar iedzīvotājiem vēlreiz tikšoties, tad arī varēšot pārrunāt jau konkrētos piedāvātos risinājumus.
Jau vēstīts, ka Mārupes novada dome 7. marta sabiedriskajai apspriedei par ātrgaitas dzelzceļa līniju bija rūpīgi gatavojusies. Jaunākajā pašvaldības izdevumā «Mārupes Vēstis» centrālajā vietā Mārupes karte un «Stop» zīme iezīmētā sliežu ceļa vidū. Trešdaļa oficioza veltīta dzelzceļa plānu kritikai. Tāpat tiek organizēta parakstu vākšana pret «Rail Baltica» Mārupē.
Nākamais sabiedrisko apspriežu cikls plānots rudenī. Tad arī būs zināms ietekmes uz vidi novērtējums. Savukārt nākamgad jau detalizēti tiks uzmērīta izvēlētā trase un gatavoti lokālplānojumi, lai gada beigās izsludinātu iepirkumu projektēšanai. To jau darīs Baltijas valstu kopuzņēmums «RB Rail».
Pilnsabiedrībai «RB Latvija» ar darbiem līdz nākamā gada beigām jāiekļaujas nepilnu četru miljonu eiro tāmē. Latvijas Radio jau vēstīja, ka viss projekts Latvijā sākotnēji plānoto 1,3 miljardu eiro vietā izmaksās ne mazāk kā gandrīz divus miljardus.
"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma lieluma. "Rail Baltica II" projekts var pretendēt uz līdz pat 85% lielu ES līdzfinansējumu.
"Rail Baltica II" dzelzceļa līnijas posma kopējais garums ir 728 kilometri. Tostarp Lietuvā tas būs 264 kilometrus garš, Latvijā - 235, bet Igaunijā - 229 kilometrus garš, tomēr, tā kā šobrīd visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.
