"De facto" atgādina, ka stāsta centrā ir Seišelu salu ofšors "Parmas Corporation". Tas izgaismojies divās savstarpēji nesaistītās tiesu prāvās.
"Parmas Corporation" naudas pārskaitījumiem izmantojusi Krievijas minerālu ieguves kompānija "Phosagro". Tās lielākie akcionāri ir Krievijas 26.bagātākais cilvēks Andrejs Gurjevs un Vladimirs Ļitviņenko. Ļitviņenko ir arī Sanktpēterburgas Kalnrūpniecības universitātes rektors un Vladimira Putina vēlēšanu kampaņu vadītājs Sanktpēterburgā.
Vienošanos ar šo pašu Seišelu ofšoru "Parmas" pirms vairākiem gadiem slēdzis Andris Linužs. Linužs tagad vada valsts uzņēmumu "Eiropas dzelzceļa līnijas", kas atbild par sliežu ceļa "Rail Baltica" ieviešanu Latvijā. Taču toreiz Linužs no bijušās "Norvik bankas" fonda Maltā vadības bija ieguvis pilnvaru un Seišelu salu ofšoram atdevis tiesības atgūt 2,5 miljonus eiro, ko fonds bija ieguldījis nekustamo īpašumu projektā Sanktpēterburgas tuvumā.
Tāpat kā nedēļu iepriekš, Linužs bija pārāk aizņemts, lai atrastu laiku intervijai ar "De facto".
Viņš sniedza atbildes rakstiski, taču uz tiešiem jautājumiem neatbildēja. Piemēram, par to kā atradis Seišelu salu ofšoru, ar ko slēgt vienošanos.
Linužs minēja, ka nav "ne pilnvarota persona, ne patiesā labuma guvējs, ne īpašnieks" kompānijās "Parmas Corporation" un "Phosagro".
Linužs vēlreiz akcentēja, ka vienu no "Phosagro" akcionāriem, Krievijas prezidentam Putinam pietuvināto Sanktpēterburgas Kalnrūpniecības universitātes rektoru pazīst tikai kā šīs augstskolas students: "Man nekādu privātu darīšanu ar viņu nav bijis".
Linužs "De facto" interesi par darījumiem ar "Parmas" mēģina sasaistīt ar politiskajām intrigām un vēlēšanām.
No premjera Kučinska teiktā var noprast, ka viņš paļaujas, ka drošības iestādes viņam sniegs viņu rīcībā esošu informāciju.
