Kariņš uzsvēra, ka valdība jau četras nedēļas aktīvi seko, ko paši mediķi saka par sistēmas spēju tikt galā ar Covid-19. Pagājušajā nedēļā pirmo reizi Veselības ministrija pati sasaukusi savu iekšējo krīzes vadības grupu, lai sāktu slimnīcu pārkārtošanu un atbrīvotu vairāk gultu potenciālajiem Covid-19 slimniekiem. "Pirms tam pati sistēma nebija gatava pieņemt, ka krīze aug ļoti dramatiski.
Temps, kādā tiek saprasta situācija un piedāvāti risinājumi, ir sen par lēnu," atzina Kariņš.
Premjers uzsvēra, ka ir dziļi neapmierināts ar veselības ministres tempu un kā valdības vadītājs uzņemas atbildību, ka nav spiedis rīkoties ātrāk.
Kā norādīja Kariņš, 8. oktobrī ministre esot teikusi, ka nekāda stratēģija nav vajadzīga. "27. oktobrī mēs pēdīgi pieņēmām stratēģiju. Ilgstoši mūsu eksperti un ministrija nebija gatava teikt, ka faktiski esam krīzē. Atcerieties – pavasara situācija bija ļoti pozitīva. Visur citur skaitļi gāja uz augšu, mums ne. Redzot, ka pirmo reizi bija 13, 18 un 30 saslimušo, nebija vēl gatavības rīkoties," neslēpa valdības vadītājs.
Kariņš uzsvēra, ka jau ilgāku laiku ir gribējis, lai "mēs daudz straujāk veram visu ciet".
Tomēr Pasaules Veselības organizācija un arī mūsu eksperti ir argumentējuši, ka vajag iet pakāpeniski.
"Mēs esam gājuši, es teiktu, agresīvā pakāpeniskumā, esam tagad trešajā kategorijā, jau pie sarkanās robežas ar visiem ierobežojumiem. Ar šo pakāpeniskumu neko neesam sasnieguši, jo saslimstības izplatība netiek būtiski ierobežota. Latvijā vidēji dienā saslimušo skaita pieaugums no septembra uz oktobri ir trešais straujākais Eiropā," pauda Kariņš.
Viņaprāt, tik pakāpeniski rīkoties nevajag. Vienlaikus gan varot teikt, ka pieņemtie mēri sāk darboties.
"Lietuvā, kur nepieņēma mērus, jo viņiem bija vēlēšanas, saslimstība pret iedzīvotāju skaitu ir gandrīz divreiz lielāka nekā mums. Ja mēs būtu pieņēmuši vēl stingrākus mērus, iespējams, skaitlis nebūtu sasniedzis 250. Diemžēl nevienam ekspertam nav melnbaltas atbildes," atzina Kariņš.
Premjers gan piebilda, ka politikā reti kurā situācijā nav domstarpību. "Šajā gadījumā tās ir par tempu, par uztveri. Es nevēlos eksperimentēt ar sabiedrību. Labāk kļūdāmies, būdami stingrāki, un lai izrādās, ka tas nebija nepieciešams, nekā kļūdāmies, ka nebijām pietiekami piesardzīgi," viņš akcentēja.
Pēc viņa paustā, veselības ministre vairāk tic cilvēku labajai gribai.
"Man ir pieredze, ka 80–90% būs ar labo gribu, bet tie 10% šajos pandēmijas apstākļos var sabojāt balli visiem.
Tāpēc nevar paļauties uz labo gribu. Tas mums jau tagad maksā pārāk dārgi," viņš norāda.
Premjers arī uzsvēra, ka sabiedrībā daudzi neievēro nosacījumu distancēties, tāpēc ir vajadzīgi stingrāki drošības pasākumi, lai ietvertu tos cilvēkus, kuri paši neuzņemas atbildību.
Vaicāts, vai ir aprēķināts, kad būs sasniegta Latvijas slimnīcu kapacitāte, premjers norādīja, ka slimnīcu kapacitāte pēdējās nedēļās visu laiku mainās. Tomēr viņam neviens neesot iedevis aprēķinu, kur ir galējā robeža. Viņš gan piebilda, ka tagad Veselības ministrija sāk aktīvi pārkārtot gultas. Pirms pusotras nedēļas bijis 200 infekciju slimnieku gultu, uz 1. novembri – 450.
Premjers uzsvēra arī, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma nav tik neelastīga un ārkārtīgi trausla, kā kādreiz iedomājamies, bet tā nav tik robusta kā Vācijā vai Zviedrijā. Tāpēc viņam rodas jautājums par pagājušajā nedēļā valdībā pieņemto plānu – vairāki atskaites punkti, kas nosaka pāreju uz sarkano zonu, ir saistīti ar Eiropas vidējiem skaitļiem.
"Vai tas vispār uz mums attiecas, ja mums nav ne Vācijas, ne Zviedrijas veselības aprūpes sistēmas?" jautā premjers, paužot, ka mums ir jāsalīdzina sevi ar pašu spēju tikt galā, nevis ar vidējo Eiropā.
Ja tagad tiks ieviesti stingrāki ierobežojumi, palīdzība skartajām nozarēm varētu būt analoga vai līdzīga tam, kas jau bija pavasarī, atzīmēja Kariņš.
Tāpat viņš uzsvēra, ka valdība šobrīd ir tikpat stabila kā valdības izveidošanas dienā.
Covid-19 izplatības ierobežošanai valdība piektdien, 6. novembrī, lems par iespējamo ārkārtējās situācija izsludināšanu Latvijā.
