Premjers sacīja, ka nākamās apkures sezonas cenas aizvien ir tas, ko “mēs līdz galam nezinām’. Jāpiebilst, ka uzņēmuma “Rīgas siltums” vadītājs izteicies, ka nākamajā apkures sezonā rēķini būšot ļoti lieli.
Tomēr patlaban tiek analizēta situācija, tiek modelēti dažādi iespējamie scenāriji, kā arī tiek strādāts pie tā, kā palīdzēt iedzīvotājiem pārvarēt šos grūtos laikus, norādīja premjers.
Atsaucoties uz to, ka jau ilgāku laiku tiek risināts jautājums par mērķētu atbalstu iedzīvotājiem cenu kāpuma iespaidā, Kariņš atzina, ka sarunas par potenciālo atbalstu apgrūtina 14. Saeimas vēlēšanu tuvošanās.
“Visas sarunas padara nedaudz grūtākas tas fakts, ka mums nāk vēlēšanas. Manos kolēģos parādās tieksme solīt debesmannā. Es esmu spiests būt reālists, es redzu, ka mums vajadzēs nopietnus naudas līdzekļus aizsardzības sistēmas, iekšlietu spēju uzlabošanai. Tāpat, iegādājoties gāzes rezerves, tas arī nav par velti. Mums arī jāskatās, kā vispareizāk palīdzēt iedzīvotājiem. Esam vienojušies, ka agrāk indeksēsim pensijas. Situācija ir tik dinamiska, ka šobrīd kaut ko grūti prognozēt,” atzīmēja valdības vadītājs.
Jautāts, vai ir noteikts konkrēts datums, kad valdībai jābūt gatavam atbalstu pasākumu plānam, Kariņš atbildēja, ka konkrēts termiņš šobrīd nav noteikts, jo situācija attīstās dinamiski.
KONTEKSTS:
Jau 2021./2022. gada ziemas sezonā bija vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmēja apkures izmaksas.
Valsts uzskata, ka apkures izmaksu izmaiņas būtiski var ietekmēt zemu ienākumu mājsaimniecības, kurās pastāv risks norēķināties par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.
Lai kompensētu straujo cenu kāpumu 2021./2022. gada ziemas sezonā, elektroenerģijai uz pusi samazināja sadales pakalpojuma tarifu. Tāpat paplašināts mājokļa pabalsta saņēmēju loks.
Savukārt, reaģējot uz Krievijas iebrukumu un tās izvērsto karadarbību Ukrainā, Eiropas Savienībā jau divus mēnešus norit diskusijas par iespējām atteikties no Krievijas dabasgāzes un citu energoresursu piegādēm. Arī Latvijas valdība jau konceptuāli vienojusies no 2023. gada sākuma atteikties no Krievijas dabasgāzes.
Krievijas iebrukums Ukrainā un tamdēļ piemērotās starptautiskās sankcijas Krievijai, Baltkrievijai un tās fiziskajām personām varētu apdraudēt Latvijas un visas Baltijas energosistēmas darbības stabilitāti un drošumu, izraisot priekšlaicīgu atvienošanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām. Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropas elektrotīkliem paredzēta vien 2025. gadā. Līdz ar to energoapgādes drošībai Latvijā līdz šā gada beigām jāizveido dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, nolēma Saeima.