Valsts finansējuma trūkums ilgstošai sociālai rehabilitācijai, pārāk lēni tiesu procesi un nepilnības Latvijas likumdošanā ir galvenie iemesli, kas, pēc vairāku institūciju atzinuma, kavē sniegt pilnvērtīgu palīdzību cilvēktirdzniecības upuriem. Pēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sniegtās informācijas, Latvijā pēdējo piecu gadu laikā identificēti vairāk nekā 80 cilvēku tirdzniecības upuri, no kuriem lielākā daļa ir sievietes.
Cietušās personas bijušas pakļautas piespiedu darbam, seksuālai izmantošanai, kā arī fiktīvām laulībām ar trešo valstu pilsoņiem. Novērots, ka pēdējos gados par cilvēktirdzniecības upuriem visbiežāk kļūst cilvēki ar alkohola vai narkotiku atkarības problēmām un garīga rakstura traucējumiem.
"Viņi ir vieglāk ietekmējami. Sabiedrība attīstās, tiek informēta, zina par riskiem, bet šīs grupas... Tādi cietušie mums ir,"
stāstīja Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Aivars Bergmanis.
Arī Liepājā izveidotā iniciatīvas grupa, kas koordinē darbu ar cilvēktirdzniecības upuriem, saskārusies ar gadījumu, kad meitenei ar garīgās attīstības traucējumiem sociālajos tīklos piedāvāts apkopējas darbs ārzemēs, taču rezultātā viņa pārdota trešās valsts pilsonim, lai piespiestu stāties fiktīvā laulībā.
"Šobrīd notiek kriminālprocess, tiesa, bet tas ir ļoti sāpīgi šai meitenei,
jo jāatceras, kas notika pirms četriem gadiem. Vēlreiz tā trauma jāpārdzīvo," pastāstīja Liepājas pašvaldības dienas centra personām ar garīgās attīstības traucējumiem vadītāja Maija Agatina.
Jau pieminētajā Liepājas iniciatīvas grupā darbojas arī pārstāvji no resursu centra sievietēm "Marta", kas sniedz valsts apmaksātu palīdzību cilvēktirdzniecības upuriem. Šogad visā Latvijā centrs "Marta" to nodrošinājis septiņām personām, taču pašreizējā likumdošana neļaujot palīdzēt visiem identificētajiem upuriem.
"Ļoti bieži saņemam informāciju no Latvijas bērnunamiem, ka viņiem ir aizdomas - viņu audzēkņi iesaistījušies prostitūcijā.
Mēs viņiem nevaram sniegt palīdzību dēļ likuma nepilnības. Viņiem jāaprobežojas ar to, ko spēj nodrošināt pats bērnunams. Cenšamies panākt izmaiņas, lai šo pakalpojumu, kas ir specifisks cilvēktirdzniecības upuriem, varētu saņemt arī bērni, kas atrodas bērnunamos," skaidroja centra "Marta" Liepājas filiāles vadītājs Juris Dilba.
Kā atzina Liepājas iniciatīvas grupā - vervētāji kļūst viltīgāki, tāpēc iestādēm, kas cīnās pret cilvēktirdzniecību un palīdz tās upuriem, nepārtraukti jāizglīto savi darbinieki, lai viņi spētu atpazīt no cilvēktirdzniecības cietušu personu, jo paši upuri joprojām kaunas runāt par šādiem gadījumiem.
