Egils Levits – otrais oficiālais mēģinājums
Pirms četriem gadiem – 2014. gadā Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits Valsts prezidenta vēlēšanu priekšpēdējā kārtā piekāpās Raimondam Vējonim. Šī ir otrā reize, kad Levits oficiāli nominēts Valsts prezidenta amatam.
- Levita kandidatūra prezidenta amatam izskanēja arī 2007. un 2011.gadā, bet līdz nominācijai netika.
- Levitu sauc arī par Satversmes Preambulas tēvu.
- 2015. gadā prezidenta vēlēšanās viņš “izkrita” otrajā kārtā.
- Šoreiz Levita kandidēšanas nosacījums ir – koalīcijas atbalsts.
lasi vairāk par Egilu Levitu šeit >
Juris Jansons – amats bruģē ceļu uz atpazīstamību
Tiesībsargs Juris Jansons starp iespējamiem kandidātiem uz Valsts prezidenta amatu minēts arī pirms četriem gadiem, taču toreiz līdz nominācijai netika.
- Tiesībsarga amatam toreizējo Rīgas slimokases likvidatoru 2011. gadā virzīja “Saskaņa”.
- Taču pirmo reizi viņš ievēlēts šajā amatā ar ZZS un “Par labu Latviju” atbalstu.
- Iespējams, par lielāko panākumu viņa pirmajā termiņā var uzskatīt izmaiņas, ka mācību literatūru skolās finansē valsts.
- Izteikumi par dažu NVO radītu nepatiesu priekšstatu par nepilsoņu stāvokli viņam maksāja “Saskaņas” atbalstu 2016. gadā pārvelēšanā.
- Aptaujas liecina – viņš izpelnījies pozitīvu iedzīvotāju vērtējumu tiesībsarga amatā.
lasi vairāk par Juri Jansonu šeit >
Didzis Šmits – jau ilgus gadus tuvu politikai
Saeimas deputāts Didzis Šmits, kuru Valsts prezidenta amatam izvirzījušas “KPV LV” Saeimas frakcijas deputātes Karīna Sprūde un Linda Liepiņa kopā ar pie frakcijām nepiederošajiem parlamentāriešiem Aldi Gobzemu un Jūliju Stepaņenko, tikai pirmajā mirklī var šķist politikas jaunpienācējs.
- Šmits bija Tautas partijas ārlietu ministru Pīka un Pabrika biroja vadītājs.
- 2005. gadā kļuva par Rojas domes deputātu.
- Vēlāk pievienojās “Jaunajam laikam”, 2006. gadā kļuva par Zivrūpnieku savienības prezidentu.
- 2009. gadā nodibināja partiju “Jaunlatvija”, tās panākumi bija pieticīgi.
- Pirms 10. Saeimas vēlēšanām mēģināja pievienoties Šķēles un Šlesera partijai “Par labu Latviju”.
- Pievienojās “KPV LV” un saukts par kandidātu uz ekonomikas vai ārlietu ministra amatu.
- Pirms valdības apstiprināšanas no ekonomikas ministra amata atteicās.
