Valsts prezidenta kanceleju vadījuši:
Jānis Eihmanis (1993.-1994.)
Ivars Millers (1994. – 1999.)
Mārtiņš Bondars (1999. - 2006.)
Andrejs Pildegovičs (2006. -2007.)
Eduards Stiprais (2007. -2008.)
Edgars Rinkēvičs (2008. -2011.)
Gundars Daudze (2011. – 2014.)
Aleksandrs Bimbirulis (2014. – 2015.)
Guntis Puķītis (2015. - 2017.)
Puķītis prezidenta kanceleju vadīja kopš 2015.gada decembra. Tolaik viņš šajā amatā nomainīja Aleksandru Bimbiruli, kurš darbu kancelejā sāka 2012.gadā pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa.
Kopš neatkarības atjaunošanas līdz šim neviens prezidents nav nomainījis vairāk par vienu kancelejas vadītāju.
Raimonda Vējoņa prezidentūra iezīmējas ar savdabīgu rekordu. Pusotra gada laikā amatā stājies jau trešais valsts prezidenta kancelejas vadītājs.
Eksprezidents Valdis Zatlers norāda, ka prezidenta kancelejas vadītājs ir viena no nozīmīgākajām, ietekmīgākajām amatpersonām valstī, tā ir valsts prezidenta uzticības persona.
Kopš neatkarības atjaunošanas, Arnis Salnājs pēc skaita ir Valsts prezidenta kancelejas desmitais vadītājs. Tā kā šī ir viņa pirmā darba diena, Salnājs pirmdien nesniedza komentārus presei.
Viņa iecelšana amatā bijusi personīga Raimonda Vējoņa izvēle.
“Svarīgi ir tas, ka viņam ir gan izglītība, gan pieredze, kas ļauj strādāt strukturāli, būt vadītājam, pieņemt sarežģītus lēmumus gan attiecībā uz saimnieciskām lietām, gan attiecībā uz jautājumiem pēc būtības. Tā kā šie bija noteicošie faktori, kāpēc prezidents izdarīja tādu izvēli,” skaidroja Valsts prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis.
Ierakstot Salnāja vārdu interneta meklētājā, informācija, kas parādās pirmajās lappusēs, viņam nav glaimojoša. Savulaik Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāja amatu viņš bija spiests pamest pēc pārmetumiem par nesaimnieciskumu un sliktu pārvaldību.
Kopumā viņa agrākā darba pieredze saistīta galvenokārt ar juridisko pakalpojumu sniegšanu. Tā kā prezidenta kancelejas vadītājam būtu jāpalīdz veidot prezidenta dienaskārtību, pilnīgu politiskās pieredzes trūkumu viņa darbībā saskata žurnālists Māris Zanders.
“Es tiešām šo lēmumu īsti nesaprotu, jo prezidentam būtu bijis noderīgs cilvēks, kurš viņam spēj palīdzēt šai ziņā. Te mēs varam tikai minēt, kas ir par iemesliem. Vai ir greizsirdība un negrib redzēt blakus cilvēkus, kas spēj pateikt savu viedokli un runāt pretī kādās situācijās, vai kā? Cita izskaidrojuma nav,” saka Zanders.
Kancelejas vadītāja nozīmi un vajadzību pēc diplomātiskās pieredzes uzsver arī Valdis Zatlers. Viņš saka – tā ir prezidenta uzticības persona numur viens. Arī starptautiski kancelejas vadītājs nereti tiek uzskatīts par prezidenta labo roku. Viņam ne tikai jābūt perfektām svešvalodu zināšanām, bet arī jāprot dibināt starptautiskus sakarus, organizēt vizītes, kā arī organizēt gan prezidenta, gan viņa padomnieku darbu.
“Uzdevumus un mērķus diktē prezidents, bet, kā tie tiek īstenoti, nosaka kancelejas vadītājs. Un, ja kancelejas vadītājs kļūdās, bieži vien, prezidents neko vairs nevar labot,” saka Zatlers.
Arnis Salnājs "Latvijas pasta" valdē strādāja kopš 2012.gada janvāra un 2013.gada augustā tika apstiprināts valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt 2016.gada aprīlī Salnājs iesniedzis atlūgumu.
Jau pirms viņa atkāpšanās plašsaziņas līdzekļos bija izskanējis, ka pastā atklāti pārkāpumi, kas Salnājam var likt zaudēt amatu. 2014.gadā uzņēmums par 7% kāpināja apgrozījumu, nopelnot 1,7 miljonus eiro, bet aizvadītā gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti.