"Lai radītu priekšnosacījumus valsts attīstībai un izaugsmei ilgtermiņā, visas sabiedrības interesēs ir stabilas, lemtspējīgas un rīcībspējīgas valdības izveidošana, kurai 13.Saeimā būtu vairākuma atbalsts. No politiskajām partijām sagaidu atbildīgu un izlēmīgu rīcību, lai pēc iespējas ātrāk vienotos gan par koalīcijas aprisēm, gan darāmajiem darbiem," uzsvēra Vējonis.
Valsts prezidents izvirzīs tikai tādu Ministru prezidenta amata kandidātu, par kuru nebūs šaubas par viņa iespējām saņemt atļauju pieejai valsts noslēpumam. Lai noskaidrotu iespējamību saņemt atļauju pieejai valsts noslēpumam, tikšanās laikā Vējonis aicināja visus trīs potenciālos Ministru prezidenta amata kandidātus iesniegt nepieciešamos dokumentus.
Piektdien prezidents noslēdza konsultācijas ar visiem Saeimā iekļuvušajiem politiskajiem spēkiem. Uz Rīgas pili bija aicinātas tās partijas, kas vēlēšanās ieguva visvairāk balsu - Jaunā konservatīvā partija, "KPV LV" un "Saskaņa". Vairāku partiju pārstāvji apliecināja, ka saņēma no Raimonda Vējoņa pamudinājumus vienoties par valdības izveidošanas modeli iespējami īsākā laika posmā.
Jaunā konservatīvā partija ir līdz šim vienīgā, kas skaidri pauda sev vēlamo gan koalīcijas, gan valdības sastāvu. Tajā nebūtu pārstāvēta ne "Saskaņa", ne Zaļo un Zemnieku savienība. Pret šo plānu iestājās visi pārējie potenciālie sabiedrotie. Tomēr piektdien "konservatīvo" premjera kandidāts Bordāns teica, ka sarunā ar prezidentu jautājums par valdības sastāvu pieminēts netika.
Tas, kas bija apspriests, ir Bordāna piedāvātais jaunās valdības ideoloģiskais virziens. Tika ierosināta tā sauktā "konservatīvā pārmaiņu valdība" jeb konservatīvais bloks. Un vadīt šādu valdību varētu gan ne vien pats Bordāns, bet arī Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) un Krišjānis Kariņš ("Jaunā "Vienotība"").
Vēl Bordāns pārliecinājās, ka prezidentam nav nekādu iebildumu pret viņa partijas piedāvātajiem potenciālajiem iekšlietu ministra kandidātiem Juri Jurašu un Jutu Strīķi. Prezidents esot atbildējis, ka ar valsts drošību saistītos ministru posteņos vēlas redzēt cilvēkus ar nevainojamu reputāciju un viņa vēlme iesaistīties iekšlietu ministra izvēlē nav saistīta ar iebildumiem pret Jurašu vai Strīķi.
Gan "konservatīvie", gan nākamais Rīgas pils viesis - partijas "KPV LV" līderi saklausīja prezidenta aicinājumu vienoties par valdības izveidošanu pēc iespējas ātrāk.
Tomēr "KPV LV" premjera amata kandidāts Aldis Gobzems atkārtoti uzsvēra, ka šis jautājums ir atkarīgs no spējas vienoties par kopīgi veicamo uzdevumu sarakstu. Un nākamnedēļ "KPV LV" varētu prezentēt partneriem savu valdības deklarāciju.
Gobzems izteicās, ka vadības stabilitātes nolūkos svarīgi vienoties par konkrētiem darbiem un pat termiņiem atsevišķiem no tiem.
Tomēr abas vadošās partijas apliecināja, ka sarunas rīkos katra sev vēlamā veidā. Proti, Jaunā konservatīvā partija vēlas sasaukt visus potenciālos valdības veidotājus pie kopīga sarunu galda, kamēr "KPV LV" nākamnedēļ turpinās divpusējās sarunas.
Valsts prezidenta konsultāciju raundu noslēdza tikšanās ar sociāldemokrātisko partiju "Saskaņa". Tās premjera amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis sarunu raksturoja kā konstruktīvu un izteica cerību, ka prezidents valdības veidošanas darbu uzticēs tieši viņam. Viņš arī minēja, ka prezidents piekritis - "sarkanās līnijas politikā nav nekas labs, un ne pie kā laba tas nenovedīs."
Vējonis sarunās ar partijām kā būtiskus jautājumus norādīja:
- nemainīgu valsts eiroatlantisko kursu;
- drošības stiprināšanu, novirzot ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzības vajadzībām;
- gatavību nodrošināt jau īstenoto reformu nepārtrauktību un pēctecību izglītības, veselības un nodokļu politikas jomās, kā arī gatavību lemt par jaunu nepieciešamu reformu īstenošanu;
- spēju veidot sabalansētu valsts budžetu;
- tiesiskuma stiprināšanu, tostarp tiesu sistēmas darba uzlabošanu, turpmāku maksātnespējas jomas sakārtošanu. Vienlīdz būtiski Latvijas iekšējās un ārējās drošības interesēs ir saglabāt varas dalīšanas principu, tāpēc nav atbalstāma vēlme koncentrēt valsts drošības iestādes;
- sabiedrisko mediju stiprināšanu, jo neatkarīgi un profesionāli mediji ir demokrātijas un mūsu valsts drošības pamats;
- finanšu sistēmas drošības stiprināšanu, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma apkarošanas sistēmas uzlabošanu.
Tikšanos laikā Valsts prezidents informēja partiju pārstāvjus, ka jaunajā Saeimā atkārtoti iesniegs nepilsoņu bērnu likumdošanas iniciatīvu, kā arī uzturēs savu iniciatīvu par labiem likumiem.
Vairāki politiskie spēki izteica pieņēmumu, ka būs arī nākamā konsultāciju kārta - gan partijām savā starpā, gan arī tiekoties ar prezidentu.
Ātrākais, kad prezidents varētu nosaukt jaunā premjera vārdu ir 6. novembris. Pašreizējais premjers Māris Kučinskis (ZZS) strādās līdz brīdim, kad Saeima apstiprinās jauno valdību.
KONTEKSTS:
Jau vairāk nekā nedēļu turpinās sarunas par nākamās valdības veidošanu, taču pagaidām vienošanās nav panākta. “KPV LV” un Jaunā konservatīvā partija pēc otrās tikšanās pie rezultāta nenonāca, un sarunas turpināsies, bet "KPV LV" pēc būtības neatbildēja, vai pieņem JKP valdības modeli ar 5 partiju koalīciju.
"Attīstībai/Par!" paziņoja, ka nepieņems Jaunās konservatīvā partijas piedāvāto valdības modeli, un sāka darbu pie sava valdības deklarācijas uzmetuma. Arī "KPV LV" paziņoja, ka gatavo valdības deklarācijas projektu.
Visvairāk mandātu - 23 - ieguva "Saskaņa", kura paziņoja, ka tai pienākas veidot valdību. Tiesa, neviens no pārējiem sešiem Saeimā iekļuvušajiem spēkiem nav gatavs ar to sadarboties. "KPV LV" gan viesojās pie "Saskaņas", pārrunājot iespējamos saskarsmes punktus, bet par valdības veidošanu ar partiju neesot runāts.
