Viņš pauda cerību, ka piecu gadu laikā līdz nākamajām EP vēlēšanām to varēs atrisināt. „Mēs varam vainot labu vai sliktu laiku”, bet, ļaujot balsot jebkurā iecirkni, aktivitāte varētu būt par 10% lielāka, pauda prezidents.
Tāpat Bērziņš norādīja, ka sabiedrībai vairāk jāskaidro EP nozīme, stāstot, ka tas risina nozīmīgus jautājumus.
Tai pašā laikā viņš pieļāva, ka zemo aktivitāti ietekmēja arī tas, ka reģionos reģistrētais cilvēku skaits neatbilst reālajai situācijai un faktiski tajos dzīvo mazāk cilvēku.
Jau ziņots, ka Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā visvairāk jeb četri EP deputātu amati tikuši partijai „Vienotība”, savukārt vēl četri politiskie spēki ieguvuši pa vienam deputāta krēslam: Nacionālā apvienība (NA), partija „Saskaņa”, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Latvijas Krievu savienība (LKS).
Sestdien notikušajās Eiroparlamenta vēlēšanās piedalījās 443 453 balsotāji jeb 30,12% balstiesīgo vēlētāju, un tas ir zemākais rādītājs, salīdzinot ar visām EP, pašvaldību un Saeimas vēlēšanām kopš neatkarības atgūšanas.