Krimināllietas pamatā bija viesnīcā “Rīdzene” ierakstītas sarunas, kas liecināja par Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un Andra Šķēles ietekmi uz valsts politiku un ekonomiku. Valsts prezidents Raimonds Vējonis un premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība), lūgti komentēt žurnālā “Ir” publiskotos “oligarhu lietas” sarunu ierakstus, norādīja uz izmeklēšanas vājumu.
“Ir jārunā par to, vai ir pietiekama kapacitāte tajās institūcijās, kas nodarbojas ar, piemēram, šādu sarunu atšifrēšanu un pierādīšanu – vai ir notikuši kaut kādi konkrēti darījumi, kas izriet no šīm sarunām. Un tas vienkārši vēlreiz apliecina, ka valdībai, plānojot nākamā gada budžetu un nākamo gadu budžetus, ir tiesībsargājošām iestādēm jāmeklē papildu finansējums, lai mēs varētu stiprināt šo iestāžu kapacitāti, stiprināt izmeklēšanas kapacitāti,” pauda prezidents.
“Es no savas puses darīšu visu, lai šāda veida un šādu jautājumu risināšanas metodes Latvijā nebūtu pieņemamas. Valdība jau šobrīd gan stiprina, gan arī stiprinās tiesībsargājošo orgānu kapacitāti un to, lai mūsu vide kļūtu ar katru dienu tīrāka,” sacīja premjers.
Ierakstītajās sarunās, kas saistītas ar Šlesera, Lemberga un Šķēles ietekmi, ir lietoti rupji un kriminālām aprindām raksturīgi vārdi. Prezidents atzina, ka oligarhu lietā fiksētās sarunas viņam no ētikas viedokļa ir nepieņemamas. “Neuzticība politiķiem, ja šādas sarunas notiek, tikai pieaug. Tai pašā laikā mums arī jāapzinās tas, ka dažādās kompānijās, es šeit nedomāju tīri politiķus, bet dažādās kompānijās tiek apspriesti daudz un dažādi jautājumi,” sacīja Vējonis.
Ziņots, ka vismaz vēl divi “”Rīdzenes” sarunās” minēti politiķi – “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība) arī noraidījuši savu līdzdalību sarunās un apgalvo, ka neko neatceras.
Līdz šim žurnāls “Ir” publiskojis divu sarunu atšifrējumus. Vienā no tiem klausāms, kā tā saucamie oligarhi – Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers – kā arī pazīstami uzņēmēji pārrunā ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu.
Savukārt otrajās sarunās apspriesta augstu amatpersonu gāšana.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pauž, ka lēmums slēgt tā saucamo “oligarhu lietu” bija pamatots.
