Levits norādīja, ka viendzimuma pāru laulības rietumvalstīs ir samērā jauns jautājums, savukārt priekšstats par to, kas ir laulība, veidojies 2000 gadus. “Tā ka dažos gados pārmainīt šo vērtību priekšstatu ir samērā grūti. Dažās valstīs tas notiek ātrāk, dažreiz tas notiek ilgākā periodā,” sacīja prezidents.
Viņš piebilda – nevarētu teikt, ka viendzimuma laulības pieder pie Rietumu vērtību kanona. Turklāt katrā valstī ir nedaudz atšķirīga vērtību sistēma.
Latvijā 2000. gadu sākumā par šo jautājumu bija asas un dīvainas pretreakcijas, atzina prezidents, norādot, ka tagad par šo jautājumu sabiedrībā tiek diskutēts.
Bijušais Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis arī skaidroja, ka Satversmē iekļautā definīcija, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti, ir klasiskais Rietumu un Eiropas uzstādījums.
“Bet laika gaitā vērtību sistēma mainās. Tas ir normāli. Un arī Latvijā par to tiek diskutēts, un, iespējams, mēs nonāksim pie cita rezultāta,” piebilda Levits.
Viņš arī uzsvēra, ka atšķirībā no ētikas jautājumiem vērtību jautājumos nav speciālistu. Tādējādi tas ir tikai sabiedrības diskusiju jautājums.
KONTEKSTS:
Jūnijā Saeimas deputāti nolēma nevirzīt tālākai skatīšanai partijas "Attīstībai/Par!" un "Jaunās Vienotības" parlamentāriešu izstrādāto tā dēvēto Dzīvesbiedru likumprojektu, kas paredz papildu regulējumu nelaulātu pāru statusam. Iniciatīvas lielā mērā atdūrušās pret deputātu vairākuma nevēlēšanos likumā atzīt viendzimuma savienības.
