Prezidents norādīja, ka CVK ir jāiekļauj valsts pārvaldības sistēmā. Viņš sacīja: "Centrālā vēlēšanu komisija ir iesprūdusi laikā starp Augstāko Padomi un šodienu. Tā ir jānodrošina ar attiecīgajiem līdzekļiem un jāiekļauj valsts pārvaldības sistēmā. Šobrīd faktiski par to neviens nejūtas atbildīgs, un var rasties tehniska rakstura problēmas saistībā ar vēlēšanām. Tādēļ es uzskatu, ka ir pienācis laiks normalizēt situāciju, kā tas ir visās demokrātiskās valstīs, nododot Centrālo vēlēšanu komisiju vai nu valdības, vai parlamenta kompetencē."
Pēc Levita teiktā, lielākā daļā Eiropas valstu CVK ir Tieslietu vai Iekšlietu ministrijas kompetencē, bet Latvijā vislabāk būtu iestādi nodot Saeimas pārvaldībā.
Viņam piekrita arī Kariņš, jo parlamentam ir visplašākā politiskā pārstāvniecība, kā arī administratīva kapacitāte, lai nodrošinātu pamata procesus CVK.
KONTEKSTS:
Februāra sākumā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amatā tika apstiprināta bijusī Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdētāja Kristīne Saulīte. Viņa uzsvērusi, ka prasīs kapacitātes stiprināšanu CVK.
CVK pēdējā laikā arvien skaļāk cēlusi trauksmi par naudas trūkumu, kas apdraud Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi nākamā gada maijā. Mazā iestāde arī nespēšot rīkot no nākamā gada likumā paredzētos referendumus pašvaldībās, ziņoja LTV raidījums "De facto".
"Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka izteikusies, ka nākamo vēlēšanu sarīkošanai CVK vajadzīgs "politiskais jumts", kas sagādātu vajadzīgos resursus