ĪSUMĀ:
- Vējonis deva divas nedēļas Gobzemam valdības izveidei.
- “KPV LV” šodien vēl nesāks valdības veidošanas sarunas.
- Sākotnēji valdību mēģinās veidot ar labēji centriskajām partijām.
- Gobzems pārliecināts, ka saņems pielaidi valsts noslēpumam.
- Pabriks nesteidza solīt “Attīstībai/Par!” atbalstu Gobzema valdībai.
- JKP uzstāj uz "sarkanajām līnijām" - pret ZZS valdībā.
Prezidents gaida aktīvas konsultācijas
Vējonis pauda nožēlu, ka pašas partijas līdz šim nav spējušas panākt progresu valdības veidošanas sarunās. Tas radot riskus valsts turpmākajai attīstībai un izaugsmei. Vienlaikus vienošanās par 13.Saeimas komisiju sastāvu esot signāls, ka partijas var vienoties, ja ir tāda griba.
“Spēles nosacījumos nekas nav mainījies – es sagaidīšu no cilvēka, kuru es nominēšu, ka divu nedēļu termiņā jāsniedz priekšlikumi par vairākuma atbalstu valdībā, par iespējamo ministru sastāvu un, protams, par galvenajiem veicamajiem uzdevumiem, pie kā premjers plāno ķerties klāt. Ja tas divu nedēļu laikā nebūs, es nomināciju atsaukšu un tālāk domāšu nākamās rīcības, lai varētu iegūt rīcībspējīgu valdību,” sacīja Vējonis.
Prezidents sagaida no Gobzema aktīvas konsultācijas, lai vienotu partijas atbalstam savai kandidatūrai Ministru prezidenta amatam.
Vējonis gan detalizētāk savu izvēli par labu Gobzemam neskaidroja nedz žurnālistiem, nedz arī pašam premjera amata kandidātiem.
Sarunas ar labēji centriskajām partijām
Pēc prezidenta paziņojuma Gobzems solīja, ka "visu atlikušo mūžu es darīšu visu iespējamo, lai Latvijas tauta dzīvotu pārticībā, dzīvotu saticībā un lai Latvija uzplauktu".
Premjera amata kandidāts pauda, ka “KPV LV” Saeimas frakcija gatavojās šādai iespējai un jau iepriekš nolēma mēģināt valdību veidot ar labēji centriskajām partijām. Tas ir sākotnējais uzstādījums, kas pārrunāts pie prezidenta, bet par to frakcija vēl izlems, sacīja Gobzems.
“KPV LV”
Partijas «KPV LV» pozīcija 20 jautājumos pirms vēlēšanām
„KPV LV” premjera amata kandidāts Aldis Gobzems pirms vēlēšanām intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka jāuzlabo visa nodokļu sistēma, no krievu valodas nav jābaidās un augstskolās jaunieši var studēt jebkurā valodā, KNAB nekavējoties jāreorganizē, kā arī atzīst, ka partija nesola lielākas pensijas un lielākas algas.
Runājot par Jaunās konservatīvās partijas (JKP) nevēlēšanos strādāt vienas valdības ietvaros ar Zaļo un zemnieku savienību, Gobzems atgādināja, ka partija „KPV LV” savulaik neiejaucās Jāņa Bordāna valdības veidošanas procesā, līdz ar to tagad aicina JKP respektēt viņa nostāju. Gobzems pauda pārliecību, ka Ministru kabinetu viņam divu nedēļu laikā izdosies izveidot.
Vēl pirmdien “KPV LV” neplāno oficiālās tikšanās ar citiem politiskajiem spēkiem,
bet paredz sagatavošanās darbus, lai kvalitatīvāk uzrunātu partijas, norādīja Gobzems. Viņa potenciālās valdības galvenā prioritāte būšot bērni.
Iepriekš mediji, atsaucoties uz Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru Jāni Maizīti, vēstīja ka Gobzema vētīšanai pielaides valsts noslēpumam saņemšanai varētu būt nepieciešami trīs mēneši vai pat pusgads. Gobzems pauda pārliecību, ka viņam izdosies saņemt pielaidi valsts noslēpumam: “Man būs pielaide, neuztraucieties.”
Viņš arī solīja mainīt kārtību, kādā veidā tiek izsniegtas šādas pielaides, jo iepriekš politikā nebijuši cilvēki nevarot pretendēt uz augstiem amatiem. Viņš apšaubīja šādas pārbaudes termiņu: “Maizīša kungam ir jāliek galdā fakti, kāpēc viņam ir vajadzīgs tik ilgs laiks. Iestādei ir astoņu miljonu budžets. Šajā situācijā diez vai ir nepieciešams izprasīt tiesiskās palīdzības lūgumus. Un vēsture rāda, ka to var izdarīt ļoti straujiem soļiem.”
Atbalstu nesteidz solīt
Tikmēr apvienības "Attīstībai/Par!" premjera amata kandidāts Artis Pabriks apsveica Gobzemu ar nomināciju un teica, ka prezidentam tā ir ļoti nopietna izvēle. Vienlaikus
Pabriks uzreiz nesolīja apvienības atbalstu Gobzema veidotai valdībai, norādot, ka šis jautājums tiks pārrunāts ar kolēģiem un lēmums tiks pieņemts "tuvākajā laikā".
"Prezidents [nominācijas] argumentus īsti nepaskaidroja, bet mums bija skaidrs, ka viens no mums tiks nominēts. Iespēja, ka nosauks vienu vai otru, bija 50 pret 50. Nezinu, cik ilgi mēs varam atļauties formēt valdību," teica Pabriks. Politiķis piebilda, ka Latvija nevar atļauties sašķeltu valdību: "Ir bijis ļoti sarežģīts pirmsvēlēšanu un pēcvēlēšanu posms. Virkne politiķu viens otru vienkārši nepazīst."
Iepriekš Pabriks bija izteicies, ka prezidentam vajadzētu nosaukt tikai vienu no diviem kandidātiem, nedodot valdības veidošanas iespēju tam pretendentam, kurš nesaņems nomināciju. Prezidents savu viedokli par šo ierosinājumu sarunā nesniedza. „Es uzdevu šo jautājumu prezidenta kungam, vai tas nozīmē, ka trešajam kandidātam šī iespēja tiks liegta. Ja godīgi, es skaidru atbildi uz šo jautājumu nesaņēmu. Es nezinu, cik ilgi mēs varam atļauties formēt valdību, līdz ar to es, no vienas puses, ceru, ka Gobzema kungam izdosies veidot valdību. Mums bija sarunas starp ”Attīstībai/Par!” un „KPV LV”, kas bija pirmās, bet nosacīti pozitīvas. Par šo jautājumu mēs lemtu tālākajā valdības veidošanas laikā,” sacīja Pabriks.
JKP deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla intervijā Latvijas Radio paredz grūtības Gobzemam izveidot valdību. Šis process būšot ilgs. “Ar lielu uzmanību vērojam procesu, kā notiks valdības veidošana. Un mūsu “sarkanās un zaļās līnijas” tomēr [ir spēkā], un
"sarkanā līnija" noteikti mums ir vērā ņemama. Bet mēs noteikti negribam palikt opozīcijā,” sacīja Beitnere-Le Galla, nepieļaujot atteikšanos no “sarkanās līnijas”.
Kopumā vērtējot iespēju JKP atbalstīt Gobzema valdību, politiķe sacīja – svarīgi ir tas, kādi cilvēki tiks izraudzīti. “Ir jābūt pilnīgai skaidrībai, kas šie par cilvēkiem, jo bijuši pietiekami daudz grābekļi. Esam gatavi vētīt cilvēkus.”
Partijas “Saskaņa”, ar kuru citas partijas neapspriež iespēju strādāt valdībā, līderis Nils Ušakovs saziņas vietnē “Telegram” kritizēja Gobzema pausto par plānotajām sarunām bez “Saskaņas”: “Tā var uzvesties vecās politiskās partijas, kuras līdzīgā sadalījumā gadiem ilgi vākušas balsis. Taču tas nepiedien partijām, kuras sauc sevi par svaigām asinīm Latvijas politikā.”
KONTEKSTS:
Pusotru mēnesi pēc 13. Saeimas vēlēšanām valdības veidošanas sarunas atkal nonāca strupceļā. Pēc vēlēšanām uz premjera amatu nopietni pretendēja trīs politisko spēku pārstāvji – Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns, “KPV LV” pārstāvis Aldis Gobzems un “Attīstībai/Par!” pārstāvis Artis Pabriks. Mēnesi partijas nespēja vienoties par koalīcijas aprisēm, un Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja Bordānu veidot valdību, taču viņam tas neizdevās.
Pēc Bordāna neveiksmīgā mēģinājuma Vējonis 20. novembrī nolēma nevirzīt ne Gobzemu, ne Pabriku premjera amatam, bet aicināja partijas aktīvāk strādāt, lai izveidotu valdību, dodot tām nedēļu laika līdz 26. novembrim. Trīs dienu laikā neviena oficiāla tikšanās nav aizvadīta, kas izraisīja prezidenta neapmierinātību.
Vējonis iepriekš arī brīdināja par plānu B, kas partijām var nebūt tīkams. Viņš plānu neatklāja, vien norādot, ka tas neparedz ārkārtas vēlēšanas.
