Ja īstenosies finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (Zaļo zemnieku savienības) pieteiktais plāns, jaunais VID ģenerāldirektors atalgojuma ziņā vismaz uz kādu laiku kļūs par „pirmo starp līdzīgiem”. Finanšu ministre ir pārliecināta, ka līdzekļus ievērojamai nodokļu administrācijas vadītāja atalgojuma palielināšanai varēs „izbrīvēt” no VID iekšējiem resursiem.
Citādi ir ar pārējiem valsts pārvaldes iestāžu augstākā līmeņa vadītājiem – priekšlikumus par viņu atalgojuma sistēmas reformu uzdots sagatavot Valsts kancelejai, stāsta Reizniece-Ozola.
„Es piedāvāju risinājumu VID vadītāja atalgojumam, bet loģiski, ka valsts pārvaldē šobrīd augsta līmeņa vadītājiem nav pārāk motivējošs atalgojums.
Valsts kancelejai ir uzdevums līdz rudenim izstrādāt priekšlikumus, kā motivēt valsts pārvaldes profesionālākos darbiniekus," saka Reizniece-Ozola.
VK direktors Mārtiņš Krieviņš Latvijas Radio apliecina, ka darbs pie priekšlikumu sagatavošanas jau notiek. „Mēs esam pasūtījuši atalgojuma pētījumu, kas salīdzinās vienādas pozīcijas gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā. Un tad mēs varēsim arī sabiedrībai parādīt, cik liela šī starpība ir," norāda Krieviņš.
Patlaban valsts pārvaldē strādājošo atalgojuma aprēķināšanas pamatprincipus noteic ekonomiskās krīzes laikā pieņemtais Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, kurš gan jau vairākkārt ir grozīts.
Šis likums nosaka, ka valsts pārvaldē strādājošo algu apmērs ir pakārtots valdības vadītāja atalgojuma lielumam.
„Ir jābūt vienotai atlīdzības sistēmai visā valsts pārvaldē, ieskaitot pašvaldības, tas ir viennozīmīgi. Mēs nedrīkstam nonākt pie tās situācijas, kur mēs bijām 2007. gadā, kad bija astronomiskas naudas atsevišķiem ierēdņiem, kas bija absolūti nepieņemami," pauda Krieviņš.
"No otras puses, tas, kas ir jādara un kas vairākus gadus mērķtiecīgi nav darīts, ir jāpārskata augšējās robežas. Ja gadījumā politiskais līmenis nav gatavs runāt par savu algu līmeni, labi. Bet tādā gadījumā atsaistām politisko līmeni no profesionāļu līmeņa, un skatāmies uz profesionāļu līmeni kopumā. Protams, es ļoti labi apzinos, ka sabiedrībā jebkāda veida sarunas par to, ka varētu tikt celts atalgojums valsts pārvaldē nodarbinātajiem, nav populāras un nekad arī nebūs populāras," saka VK vadītājs.
Priekšlikumi esošās atalgojuma sistēmas reformām, visticamāk, tiks virzīti atsevišķi no nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketes, un tas nozīmē, ka nauda šādu priekšlikumu iedzīvināšanai 2017. gada valsts budžetā, iespējams, nemaz nebūs paredzēta.
