Vienam no lielākajiem Priekules novada uzņēmējiem Gatim Ozolam katru dienu nākas braukt pa pierobežas autoceļiem, kas ved no Priekules gan Lietuvas, gan Vaiņodes virzienā. Esot nācies izbaudīt gan pārsistus riteņus bedrēs, gan birokrātisku atrakstīšanos no atbildīgajām institūcijām, kas, viņaprāt, ir necieņa pret lauku ļaudīm.
Tikmēr “Inerto materiālu servisa” ražošanas vadītājs Andis Čerņicovs stāsta, ka sliktais ceļš ietekmē sadarbības partnerus, kas strādā Lietuvā: “Katru reizi atbraucot, viņi jautā – kas notiek?”
Lai gan šobrīd bedres tiek aizlāpītas, tas nav ilgtermiņa risinājums. Šāda veida remonts te jau notiekot vismaz pēdējos gadus 20. Un, kā atzīst uzņēmēji, tā ir nesaimnieciska naudas izšķērdēšana.
“Tas mums ir ļoti dārgs, nolāpīts no vienas vietas, tīrais roku darbs,” saka z/s “Ruģi” īpašnieks Pēteris Indriekus.
“Ja sarēķinātu pa 20 gadiem iztērēto naudu bedrītēs, par to naudu mēs varētu atliku likām ļoti labus ceļus sataisīt,” saka z/s “Nodegi” īpašnieks Gatis Ozols.
Kritiskais autoceļu stāvoklis ietekmē gan uzņēmējdarbību, gan pārvietošanās iespējas pierobežā. Priekules novada pašvaldībai regulārā sarakste jau vairāku gadu garumā līdz šim aprobežojusies ar bedru lāpīšanu un solījumiem par autoceļa no Priekules līdz Lietuvas robežai iekļaušanu remonta sarakstā vien nākamajā plānošanas periodā. Pašvaldībai tomēr ir bažas, ka pēc teritoriālās reformas pierobežas ceļi tiks aizmirsti.
“Pirms trim gadiem mēs piedzīvojām laiku, kad bija apstiprināts Eiropas Savienības projekts, lai rekonstruētu šo ceļu. Un, kad nonāca līdz pierobežai, tad nauda beidzās,” sacīja Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska (Nacionālā apvienība).
“No Priekules līdz Lietuvas robežai ceļa projektēšana notiks nākamgad un aiznākamgad. Tas nozīmē, ka divus gadus projektēs, tad varētu būt arī būvniecība, kas ir 2023. gads. Es nevaru solīt, bet parasti ir tā, ja projektu ieplāno un lai tas neietu zudumā, notiek arī būvniecība,” saka Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns (Jaunā konservatīvā partija).
Lai pierobeža brūkošo ceļu dēļ nepaliktu par tukšu nomali, priekulnieki ir gatavi aktīvām rīcībām, arī protesta akcijām, kas varbūt sekmētu arī valdības pārstāvju ierašanos reģionā.
