Jansone patlaban vēl neesot paspējusi iepazīties ar pagājušā nedēļā pieņemto tiesas motivāciju par Gapoņenko atbrīvošanu no apcietinājuma, kurā viņš pavadīja vairākus mēnešus. Pēc viņas teiktā, iepriekš tiesā kā vienīgais arguments Gapoņenko turēšanai aiz restēm izskanējis tas, ka pastāv varbūtība, ka Gapoņenko turpinās pieļaut noziegumus.
Tagad procesa virzītājs vairs nav Drošības policija (DP), bet prokuratūra. Tā pieņēmusi lēmumu par kriminālvajāšanas sākšanu pēc trīs Krimināllikuma pantiem, proti, par nacionālā naida izraisīšanu, par darbību, kas vērsta pret Latviju, un par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā.
Kad lietu nodos tiesai, tad arī būs zināma galīgā apsūdzība.
KONTEKSTS:
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 23.augustā nolēma atbrīvot apcietināto Gapoņenko. Viņš tika apcietināts 21.aprīlī.
Drošības policija 20.augusta paziņojumā presei rakstīja, ka 4.aprīlī sāktajā kriminālprocesā noskaidrots, ka persona ilgstoši veikusi darbības nolūkā kaitēt Latvijas valstij un palīdzēt ārvalstij vērsties pret Latvijas valsts drošību. Ārvalsts nosaukums netiek atklāts.
Tāpat kriminālprocesa laikā noskaidrots, ka persona ilgstoši, izmantojot automatizētas datu apstrādes sistēmas palīdzību, ir īstenojusi darbības, kuras vērstas uz nacionālā un etniskā naida vai nesaticības veicināšanu un izraisīšanu starp Latvijas sabiedrībā pastāvošajām dažādajām nacionālajām grupām.
Gapoņenko šī nav vienīgā krimināllieta. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 21.septembrī skatīs krimināllietu, kurā Gapoņenko apsūdzēts saistībā ar nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu.
Prokuratūras ieskatā apsūdzētais 2015.gada 27.februāra vakarā sociālajā tīklā "Facebook", izmantojot savu izveidoto profilu, tīši publicēja rakstveida izteikumus, apzinoties, ka to saturs ir vērsts uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu pret latviešu, lietuviešu un igauņu tautības pārstāvjiem.
DP pagājušā gada darbības pārskatā teikts, ka Gapoņenko darbība 2017.gadā tika pakārtota Krievijas organizāciju piešķirto grantu finansējuma apgūšanai. Tā bija haotiska un klaji subjektīva, paužot viedokļus Krievijas plašsaziņas līdzekļiem un radot publikācijas, kas balstījās uz nepatiesiem vai pretrunīgiem "faktiem", līdz ar to bija vērojami citu Krievijas tautiešu Latvijā centieni norobežoties no viņa aktivitātēm.
Tāpat DP savā pārskatā minējusi, ka Krievijas vēsturiskās izpratnes izplatīšanas jomā publiski redzamākās aktivitātes tika pakārtotas tā dēvētās "uzvaras dienas" svinībām 9.maijā. Krievijas tautiešu politikas aktīviste Margarita Dragiļe kopā ar līdzgaitniekiem Gapoņenko un Elizabeti Krivcovu 9.maijā Rīgā organizēja Krievijas vēsturiskās atmiņas saglabāšanas vienu no centrālajiem pasākumiem "Nemirstīgo pulks", kas ārpus Krievijas robežām plaši pārņemts kā ideoloģisks Krievijas humanitārās ietekmes līdzeklis.
Paralēli praktiskām Krievijas humanitārās ietekmes aktivitātēm Krievijas tautieši labprāt iesaistījās arī pret Latviju vērstās Krievijas informatīvajās kampaņās. DP vērtējumā visbiežāk dezinformāciju izplatīja tieši Gapoņenko.
