ĪSUMĀ:
- Pēc pusgada beigsies Kalnmeiera pilnvaras ģenerālprokurora amatā.
- Bordāns iecerējis izmaiņas ģenerālprokurora izvēles kārtībā, kas varētu stāties pēc trīs mēnešiem.
- Iecerēts plašāks kandidātu un arī virzītāju loks, kā arī termiņa ierobežojums vadošos amatos.
- Kalnmeiers: tas ir mēģinājums vājināt prokuratūru un padarīt tās vadītāju politiski ietekmējamu.
- Ministrija gatava diskutēt par niansēm, bet uzsver – izmaiņas vajadzīgas, lai novērstu prokuratūras stagnācijas risku.
Pēc pusgada Saeimai amatā būs jāieceļ nākamais ģenerālprokurors. Šobrīd kandidātu var izvirzīt tikai Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns vēlas, lai virzīšana būtu kolektīvs lēmums Tieslietu padomē. Kandidāti pieteiktos paši, un viņus vērtētu padomes izveidota komisija piecu cilvēku sastāvā.
Trešdien, 4.decembrī, uz sēdi sanāca Ģenerālprokurora padome. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kura otrais termiņš šajā amatā beidzas pēc sešiem mēnešiem, jauno kārtību sauc par politiski motivētu. Ģenerālprokurora padomei līdz decembra vidum jāsniedz par tiem savs atzinums Tieslietu padomei, un jau tagad ir pilnīgi skaidrs, ka tas būs izteikti negatīvs.
Padome iebilst pret piedāvātajās ģenerālprokurora amata kandidātu prasībām. Tagad uz šo amatu var pretendēt prokurori un tiesneši. Ministrs šo loku vēlas paplašināt. Uz ģenerālprokurora krēslu varēs pretendēt cilvēks, kurš kādu laiku ir bijis juridisko zinātņu pasniedzējs un strādā, piemēram, par advokātu. Galvenais, lai viņa kopējais stāžs ir 15 gadi.
“Mūsu ieskatā šādas priekšlikums paver iespēju prokuratūras vadībā nonākt politiski vadāmai personai, attiecībā pret kuru prasības par profesionalitāti tiek noteiktas zemākas nekā Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokuroram, nodaļas virsprokuroram, tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram un viņa vietniekam,” sacīja Kalnmeiers.
Šīs prasīgas ģenerālprokuroram pēc profesionalitātes zemākas nekā zemāk esošiem virsprokuroriem.
Kalnmeiera ieskatā tas ir nepareizi: “Policijas virsnieks, kurš 15 gadus ir lasījis lekcijas Policijas koledžā. Viņš kvalificējas ģenerālprokurora amata prasībām. Advokāts, kurš nostrādājis 15 gadus par advokātu un lasa lekcijas augstskolā, juridiskajā specializācijā, arī kvalificējas bez tiesneša un prokurora profesionālās pieredzes.”
Vienlaikus Bordāna ieceri noteikt, ka ģenerālprokurora amata kandidātu nevirza Augstākās tiesas priekšsēdētājs vienpersoniski, bet gan Tieslietu padome, prokurori atbalsta. Tajā pašā laikā kritizēts tiek nodoms kandidātu vērtēšanai veidot sašaurinātu Tieslietu padomes komisiju. Neesot skaidrs, kura institūcija tad būs galvenā lēmēja, turklāt neapmierinošs esot arī komisijas sastāvs.
“Sastāvs ir pretrunā ar starptautiskajām rekomendācijām. Izvēloties ģenerālprokuroru vai virsprokurorus, tiek rekomendēts, ka atlases komisijā pārsvarā ir jābūt tiesnešiem un prokuroriem. Ja mēs paskatāmies piedāvāto sastāvu, pašreiz šis balanss ir izjaukts, par sliktu tiesu varai,” sacīja Kalnmeiers.
Piedāvāto izmaiņu autori Kalnmeiera ieskatā nesaprot, kāpēc šobrīd ģenerālprokurora amata kandidāts jāizvirza trīs mēnešus pirms termiņa beigām. Proti, tas ir saistīts ar likumu par valsts noslēpumu. Kandidāta izvērtēšanai un augstākās pielaides piešķiršanai nepieciešami vismaz trīs mēneši.
Bordāna piedāvātajā variantā kandidāts jāizvirza mēnesi pirms esošā ģenerālprokurora termiņa beigām. Kalnemeirs saka, tādā gadījumā jautājumu par pielaides piešķiršanu var nepaspēt izvērtēt un kandidāts nevarēs sākt strādāt.
Visi šie grozījumu, pēc Kalnmeiera domām, ir vērsti uz to, lai mazinātu prokuratūras darba efektivitāti:
“Tad atkal jautājums, kāpēc notiek šāda vēršanās pret prokuratūru.
Un vai visi šie grozījumi nav politiski motivēti, ietverot sevi personisku atriebību?”
Tieslietu ministrs Bordāns šobrīd transkontinentālajā reisā ceļā uz ASV. Viņa pārstāvis Andris Vitenburgs solīja sagatavot rakstiskas atbildes uz Latvijas Radio jautājumiem. Taču šī ieraksta tapšanas laikā to neizdarīja.
Savukārt Latvijas Televīzijai ministra preses sekretārs norādīja, ka par komisijas sastāvu vēl var diskutēt. Un jādiskutē, visticamāk, būs ne par to vien, jo papildu jau minētajām iebildēm ģenerālprokurora padome paudusi arī citas. Turklāt Kalnmeiers vēl joprojām ir pārliecināts, ka grozījumos ietvertais liegums ieņemt virsprokurora amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas, degradēs prokuroru karjeras izaugsmes iespējas. Ministrijā gan uzsver, ka ierobežojums neliegs, piemēram, rajona virsprokuroram darbu turpināt apgabala virsprokurora amatā.
Iepriekš Bordāns nodomu kandidātu loku paplašināt skaidrojis šādi: “ Ja mēs no šo – varbūt slikts vārds – pietuvināto cilvēku vides tikai izvēlēsimies, tad prokuratūra varētu strādāt tāpat, kā viņa ir strādājusi.”
Arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ministra priekšlikumu vērtē piesardzīgi. Viņš Latvijas Televīzijā sacīja, ka pašlaik šī iecere nav gana skaidra.
Tieslietu padome par piedāvātajām izmaiņām spriedīs decembra vidū.
Savukārt Valsts prezidenta padomniece tiesiskuma un ES tiesību politikas jautājumos Irēna Kucina uz šis kārtības maiņu raugās pozitīvi, jo vienpersonisks lēmums ar jauno kārtību tiks aizstāts ar koleģiālās institūcijas lēmumu.
Viņa savelk paralēles ar izmaiņām tiesu priekšsēdētāju atlasē. Iepriekš tieslietu ministrs veidoja komisiju un veica kandidātu atlasi. Šādu kārtību eksperti sauca par izpildvaras ietekmi uz tiesu varu. Apmēram pirms gada šīs funkcijas nodotas Tieslietu padomei.
Kucina atgādina – ja jauno kārtību akceptēs, tad vienalga galavārds jaunā ģenerālprokurora apstiprināšana būs Saeimai.
KONTEKSTS:
Pēc pusgada Saeimai amatā būs jāieceļ nākamais ģenerālprokurors. Ērikam Kalnmeieram, kurš šajā amatā ir jau otro termiņu, likums uz to pretendēt vairs neļauj.
Šobrīd kandidātu var izvirzīt tikai Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns vēlas, lai virzīšana būtu kolektīvs lēmums Tieslietu padomē. Tajā darbojas tieslietu ministrs, advokatūras pārstāvis, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs – kopumā 15 locekļi.
Kandidātus gan nevērtētu visa padome, bet gan tās izveidotā komisijā. Tajā būtu 5 cilvēki, to skaitā Valsts prezidenta pārstāvis un tieslietu ministra pārstāvis. Uz ģenerālprokurora amatu varētu kandidāt plašāks cilvēku loks.
