Lēmumu par lietas daļēju izbeigšanu pieņēma Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja, kurš uztur valsts apsūdzību pret Lembergu citā lietā.
Prokurors atcēlis lēmumu par krimināllietas materiālu nodošanu kriminālvajāšanas sākšanai un atgriezis krimināllietu KNAB izmeklēšanas turpināšanai.
Tāpat prokuratūra izbeigusi kriminālprocesu daļā pret Aivaru Lembergu, jo viņa darbībās neesot Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Ar tādu pašu pamatojumu izbeigta kriminālprocesa daļa pret Aināru Šleseru.
KNAB trūkst pierādījumu par tirgošanos ar varu
Prokurors skaidro, ka darbības, kas uzskatāmas par pierādītām, neveido šo noziedzīgo nodarījumu sastāvus.
Saskaņā ar izmeklētāja pieņēmumu Šlesers, būdams ieinteresēts, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā tiktu iecelts Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”), 2010.gada oktobra sākumā piedāvājis Lembergam panākt tam interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA „Mediju nams”. Par to viņš esot lūdzis Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmēt valsts amatpersonas darbību (Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku – Vides ministrijas pārstāvi Viesturu Silenieku (ZZS)), lai viņš Rīgas brīvostas valdes 2010.gada 7.oktobra sēdē nobalso par Amerika iecelšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt Lembergs esot pieņēmis šo labumu un prettiesiski ietekmējis Silenieku.
Savukārt prokuratūrā skaidro, ka Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar varu paredzēta atbildība tikai tad, ja lūgums prettiesiski ietekmēt kādu amatpersonu ir saistīts ar piedāvājumu nodot kādu labumu kā atlīdzību par prettiesisku ietekmēšanu.
Leja uzskata, ka izmeklēšanā nav iegūti pierādījumi nedz tam, ka Šlesers būtu izteicis Lembergam lūgumu prettiesiski ietekmēt Silenieku, nedz tam, ka par šo prettiesisko Silenieka ietekmēšanu Šlesers apsolījis vai nodevis kādu mantisku vai citāda rakstura labumu.
Tādējādi arī Lembergs nav pieņēmis šādu labumu no Šlesera. Līdz ar to Lembergs nav izdarījis Krimināllikuma 3261.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Izmeklēšanā ir izsmeltas citu pierādījumu iegūšanas iespējas, ar kurām būtu iespējams pamatot izmeklētāja pieņēmumu. Līdz ar to nav pamata kriminālprocesa nodošanai izmeklēšanas turpināšanai šajā daļā, bet kriminālprocess izbeidzams, secinājusi prokuratūra.
Daļu lietas «atmet» atpakaļ KNAB
Taču krimināllietu pārējā daļā, kas saistīta ar izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas un neatļautu piedalīšanās mantiskos darījumos, prokurors nolēmis atdot atpakaļ KNAB izmeklēšanas turpināšanai.
Pašlaik neesot pamata kādas personas saukšanai pie kriminālatbildības par šiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Prokuratūrā skaidro, ka personu sauc pie kriminālatbildības, ja izmeklēšanā savāktie pierādījumi norāda uz šīs personas vainu noziedzīgā nodarījumā un prokurors ir pārliecināts, ka pierādījumi to apstiprina. Savukārt šajā gadījumā pierādījumi šādu pārliecību nerada, uzskata Leja.
Iepriekš ziņots, ka augusta beigās "oligarhu lietā" KNAB rosināja vienu no personām saukt pie atbildības par izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un par tirgošanos ar ietekmi. Pret otru personu lūgts sākt kriminālvajāšanu par tirgošanos ar ietekmi. Par aizdomās turamajiem šajā lietā KNAB bija atzinis Aināru Šleseru un Aivaru Lembergu.
