Prokuratūrā informēja, ka šonedēļ, 8.aprīlī, saņemts Latvijas Žurnālistu asociācijas iesniegums, kurā apšaubīts, ka NEPLP konkursā uz vakanto LTV valdes priekšsēdētāja amatu izraudzītais kandidāts Einārs Giels atbilst Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma prasībām.
Proti, minētā likuma 65. panta otrā daļa nosaka, ka par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes locekli var apstiprināt personu, kurai ir laba reputācija, augstākā izglītība un vismaz piecus gadus ilga profesionālā pieredze plašsaziņas līdzekļu jomā vai uzņēmumu vadībā.
Pieredzes mediju jomā Gielam nav, bet kā darbu uzņēmuma vadībā NEPLP traktējusi administratīvā direktora amatu divos nelielos arhitektu uzņēmumos.
Par šā konkursa rezultātu atbilstību likuma prasībām Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentā uzsākta pārbaude.
Prokuratūras pārstāve gan neprognozēja, kad pārbaude varētu noslēgties, jo tās laikā var nākties pieprasīt papildu informāciju.
Kā rīkoties tālāk, NEPLP lems nākamajā sēdē, kuras datums vēl nav noteikts. Pirmdien, 8. aprīlī, tās priekšsēdētāja Dace Ķezbere minēja, ka jaunu konkursu pagaidām varētu arī nerīkot. Viņasprāt Latvijas Televīzija esošo divu valdes locekļu sastāvā varētu arī sagaidīt jaunā sabiedrisko mediju likuma pieņemšanu, kad mainīsies pašas padomes forma un funkcijas un, iespējams, arī sabiedrisko mediju valdes lielums.
"Attīstībai/Par", kuras pārraudzībā ir Saeimas Mediju politikas apakškomisija šādu ieceri kritizē. "Pateikt, ka mēs te tagad viņu gaidīsim, man liekas atruna. Kaut vai tā vienkāršā iemesla pēc, ka (..) jau 8. Saeimā, tātad 5 Saeimas pirms šodienas, bija apakškomisija, kura strādāja pie līdzīga likumprojekta, tā kā es rosinātu NEPLP negaidīt, bet darīt savu darbu," teica
“Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.
Sabiedrisko mediju likums šobrīd ir pieņemts pirmajā lasījumā, to izdarīja jau iepriekšējā Saeima un tagad tas ir atgriezies par medijiem atbildīgajā Saeimas komisijā. Likums ir tiešām ārkārtīgi ietilpīgs, par to ir iesniegti aptuveni 150 priekšlikumi un vairāk nekā 10 būtiski jautājumi, par kuriem jāpanāk politiskā vienošanās.
Nesen gausā likuma izstrādes gaita tika apspriesta arī nozares profesionāļu diskusijā par sabiedrisko mediju nākotni. Gan Pavļuts, gan atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš pieļauj, ka likumu varētu pieņemt vēl šogad.
Koalīcijas partijas arī plāno pilnveidot esošo nozares likumu, lai turpmāk konkursi uz sabiedrisko mediju vadību būtu caurspīdīgāki. Piemēram, Kultūras ministrija rosinājusi paplašināt konkursa komisiju, dodot balsstiesības ne tikai padomei, bet arī mediju, personālvadības un uzņēmumu pārvaldības locekļiem, skaidrāk definēt konkursā prasītās vadības prasmes un par obligātām noteikt arī zināšanas mediju nozarē. Tāpat kultūras ministrija rosina noteikt skaidrus kritērijus sabiedrisko mediju valdes atlaišanai.
KONTEKSTS:
Marta beigās par LTV valdes priekšsēdētāju iecēla mediju vidē nepazīstamo "Olainfarm" mārketinga tirgus datu analītiķi Eināru Gielu, bet par satura valdes locekli – Evu Juhņēviču, mārketinga eksperti un pērnvasaras Dziesmu un deju svētku izpilddirektori.
Norādot uz Giela pieredzes trūkumu plašsaziņas līdzekļu jomā vai uzņēmumu vadībā, Latvijas Žurnālistu asociācija aicināja padomi atcelt konkursa rezultātus. Arī virkne LTV un Latvijas Radio žurnālistu aicināja NEPLP anulēt konkursa rezultātus.
Giels un Juhņēviča nolēma paši atteikties no amatiem LTV valdē. Viņi to skaidroja ar lielo spiedienu no iesaistītajām pusēm. Mediju uzraugs LTV vadības izvēlē kļūdas neatzina un atkāpties neplāno, bet notikušo uzskata par "bezprecedenta linča tiesu".
