Valstij jāsakārto jautājums par tās īpašumu apsaimniekošanu. To šodien, uzklausot tiesībsargājošo iestāžu vadītājus, secināja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti. Valsts nekustamos īpašumus pārvalda trīs iestādes – ''Valsts nekustamie īpašumi'', Nodrošinājuma valsts aģentūra un Tiesu namu aģentūra. Šāda sadrumstalotība kavē īpašumu savešanu kārtībā.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzskaitīja vairākas prokuratūras mājas, kuras ir sliktā tehniskā stāvoklī. Piemēram, ģenerālprokuratūras ēka Rīgā, Kalpaka bulvārī. Tā ir apvilkta ar drošības sietu, un valsts par to maksā paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli.
Kalnmeiers lūgs Finanšu ministrijai naudu pagaidu remontiem. Piemēram, logu nomaiņai, tualešu remontam. Taču par visas ēkas rekonstrukciju būtu jādomā tās īpašniekam ''Valsts nekustamajiem īpašumiem''. "Mums ir jāremontē tualete, es jau to iepriekš esmu uzsvēris. Pēdējā ārvalstu delegācija pie mums bija aprīlī," teica Kalnmeiers.
Kalnmeiers bažījas, ka, vilcinoties ar remontu, šī ēka var nonākt tādā pašā avārijas stāvoklī, kādā ir prokuratūras māja Dzirnavu ielā. To no sabrukšanas pasargā speciāli metāla savilcēji. Šo ēku Būvniecības valsts kontroles birojs atzinis par bīstamu. Kalnmeiers cer, ka tur strādājošie pēc diviem gadiem varēs pārvākties uz bijušo policijas ēku Aspazijas bulvārī, kuru pašlaik renovē.
Savukārt "Valsts nekustamie īpašumi" norāda, pašlaik notiek vērienīgs prokuratūru centralizācijas projekts. Tiek pārbūvēta vēsturiskā ēka Rīgas centrā Aspazijas bulvārī 7, kurā 2021.gadā darbu uzsāks desmit prokuratūras, kas pašlaik atrodas piecās dažādās vietās Rīgā (Dzirnavu ielā 113, Elizabetes ielā 2, Kr. Valdemāra ielā 17A, Stabu ielā 89 un Kalpaka bulvārī 6).
Pirms 5 gadiem visus Iekšlietu ministrijas īpašumu, apmēram 600 ēkas, pārņēma ministrijas pakļautībā esošā Nodrošinājuma valsts aģentūra. Tās direktors Ēriks Ivanovs deputātiem uzsvēra, ka īpašumi tiek uzturēti par valsts naudu. Tomēr ir redzama liela atšķirība uzturēšanas izmaksās. Piemēram, par sešiem īpašumiem valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamajiem īpašumi” gadā par uzturēšanu valsts pārskaita 14 ar pusi miljonus eiro, bet visām pārējām iekšlietu ēkām kopā ir astoņi miljoni eiro.
"Tad ko man darīt? Ja man ugunsdzēsēji nāk un saka, ka nevar turpināt dzīvot tādās ēkās, robežsargi saka, ka tās nodaļas, kuras uzceltas 15 gadus atpakaļ, brūk un jūk, ja policijas ēkas ir tādas, ka tiešām… nu ne labākas par prokuratūras ēkām, tādas pašas. Nu tad kaut kādam lēmumam tomēr ir jābūt," tā Ivanovs.
Ivanovs skaidroja, ka pareizi būtu rūpes par valsts īpašumiem uzticēt vienai iestādei. Ivanovam deputāti piekrita. Piemēram, Jānis Ādamsons no "Saskaņas" atgādināja, ka ''Valsts neklustamie īpašumi'' pirms vairāk nekā 20 gadiem izveidoti ar mērķi apsaimniekot valsts īpašumus. Bet realitātē tas apsaimnieko tikai 23%.
"Prokuroram nav jādomā par remontiem, krāsošanu un tamlīdzīgi. Tas nav viņa uzdevums. No jūsu puses jābūt iniciatīvai, lai loģiski visu sakārtotu un katrs nodarbotos ar to, kas viņam pienākas," uzsvēra Ādamsons.
Deputāti vienojās nosūtīt vēstuli valdībai, aicinot aktualizēt jautājumu par vienotu valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanu.
