Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" ziņo, ka par parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu jautājumu nepamatotu ignorēšanu Krimināllikumā ir paredzēta atbildība, tāpēc Šlesera rīcība tagad būs jāvērtē prokuratūrai.
Komisijas loceklis Andrejs Judins prokuratūrai jau ir nosūtījis iesniegumu ar lūgumu izvērtēt Šlesera atbildes komisijas sēdē.
Runā par to, ko vēlas
Šlesers ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju runāja, taču tikai par tēmām, kuras izvēlējās pats. Citādi bija ar jautājumiem, kas Šleseram nepatika. Piemēram, vaicāts, vai viņam ir zināmi gadījumi, kad politiķi būtu devuši valsts kapitālsabiedrībām norādījumus piešķirt naudu kādiem konkrētiem medijiem, izmantojot reklāmas līgumus, Šlesers atbildēja:
"Es esmu privātpersona, kas neplāno piedalīties nākamajās vēlēšanās. Jūs [Andrejs Judins] esat amatpersona, Saeimas deputāts, jūs plānojat. Es nevēlos šajā gadījumā kaut kādā veidā atkal vēlreiz ietekmēt nākamās Saeimas vēlēšanu rezultātu, piedaloties procesā, kurā atkal tiks cilātas vecas lietas. Es aicinu deputātus runāt par tām lietām, kas ir aktuālas šodien, par tām problēmām, kas ir šodien."
Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums paredz, ka uz sēdi uzaicinātajai personai ir tiesības atteikties sniegt paskaidrojumus par sevi un saviem ģimenes locekļiem.
Savukārt par atteikšanos dot paskaidrojumu vai atzinumu parlamentārās izmeklēšanas komisijai, kā arī par apzināti nepatiesu paskaidrojumu persona ir saucama pie kriminālatbildības.
Krimināllikums kā sodu par šo nodarījumu paredz īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Prokuratūrai lūdz vērtēt
Vai Šlesers šajā gadījumā nav pārkāpis likumu? Lai gan izmeklēšanas komisijai vajadzētu būt ieinteresētai saņemt pēc iespējas pilnīgāku informāciju, tās vadītājas Ingunas Sudrabas ("No sirds Latvijai!") attieksme pret tā dēvēto oligarhu izskatās visai iejūtīga: "Jāvērtē kontekstā ar to, kādi jautājumi tiek uzdoti. Tikko viņam uzdeva jautājumu mani kolēģi par kaut kādu konkrētu faktu no lietas materiāliem, pareizāk sakot, fakti tika izmantoti no tā, kas ir publicēts žurnālā. (...) Tad par katru konkrētu faktu, kā jūs redzējāt, viņš katrreiz izvilka ārā KNAB atsūtīto lēmumu par lietas izbeigšanu. (..) Man var nepatikt un nepatīk varbūt, ka konkrētais uzaicinātais cilvēks nerunā visu, ko mēs gribētu, vai neatbild tā, kā mēs gribētu, lai viņš atbild, bet tās ir viņa pilnas tiesības."
Sudraba attaisnojas, ka komisijas sēdēs piedalās arī prokurors, kurš varētu izvērtēt, vai ir pamats vērsties pret Šleseru saistībā ar viņa paskaidrojumiem.
Māris Leja no Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas bija arī uzraugošais prokorors "oligarhu lietas" kriminālprocesā. Saistībā ar komisijā sniegtajiem paskaidrojumiem šobrīd viņš jau veic vienu resorisko pārbaudi pēc žurnāla "Ir" pārstāvju iesnieguma. Tajā paustas aizdomas, ka komisijas sēdē mediju apzināti apmelojuši Latvijas Žurnālistu savienības valdes pārstāvji Juris Paiders un Imants Liepiņš.
Vai pārbaude tiks uzsākta arī par Šleseru? Šāda ierosinājuma vēl nav bijis, saka prokurors Leja: "Es domāju, ka šeit šai pieejai faktiski būtu jābūt tai pašai kā nepatiesu ziņu sniegšanā. Tā persona, kura saprot vai domā, ka šis atteikums patiešām ir bijis nepamatots, tātad norāda uz to. Jo te ir tas pats: tāpat kā uzklausot paskaidrojumus pēc būtības, ne katrs uzreiz var uzķert un saprast un zināt arī to pārējo informāciju, lai saprastu, vai tā ir patiesa vai nepatiesa... Tāpat arī šeit, ja persona pasaka, ka viņa neatbildēs uz vienu vai otru jautājumu, ne uzreiz var jebkurš pateikt, vai šis atteikums ir pamatots vai nepamatots."
Komisijas loceklis Andrejs Judins prokuratūrai jau ir nosūtījis iesniegumu ar lūgumu izvērtēt Šlesera atbildes komisijas sēdē. Piemēram, to, ka ekspolitiķas paziņoja: par kriminālprocesu vispār nerunās, lai gan Judins esot gribējis uzdot jautājumus nevis par Šleseru pašu, bet par citām procesā iesaistītām personām.
Sniedz dažas atbildes
Tomēr ārpus sēžu zāles dažas atbildes Šlesers tomēr sniedza. Piemēram, uz "De facto" jautājumu, vai tā ir tikai sagadīšanās, ka "Rīgas tirdzniecības ostas" īpašnieku vidū tagad oficiāli ir Šlesera ģimene, taču tās struktūrās joprojām strādā menedžeri, kas tur bija jau laikā, kad viņam uzņēmumos it kā nekas neesot piederējis.
"Latvija ir maza valsts, un paldies Dievam, ka visi nav aizbraukuši. Un tie, kas ir palikuši, viņu nav tik daudz, kuri spējīgi strādāt. Ja es esmu veicis investīcijas vienā vai otrā uzņēmumā, tad es izvērtēju, vai šie cilvēki var turpināt darbu vai nevar turpināt, jo privātā biznesā tev jāmeklē labākie. Un, ja viņi šajā gadījumā labi pilda pienākumus, tad ir pamats viņiem dot iespēju strādāt," klāstīja Šlesers.
Temats, no kurs Šlesers sparīgi izvairījās, bija arī par tā dēvēto oligarhu trijotnes – Šlesera, Andra Šķēles un Aivara Lemberga – iespējamo ietekmi uz laikrakstu "Diena". Viens no izmeklēšanas komisijas uzdevumiem ir izvērtēt informāciju, kas norāda uz iespējamu prettiesisku manipulāciju ar sabiedrisko viedokli, izmantojot medijus.
Salmiņš neatkāpjas no vārdiem
Kādreizējais akciju sabiedrības "Diena" un SIA "Dienas mediji" valdes priekšsēdētājs Uldis Salmiņš oktobrī savā blogā atklāja, ka pirms nonākšanas amatā 2010.gada vasarā viņam bija jārunā ar Šķēli Dzirnavu ielas birojā. Savulaik mēnesi vēlāk viņš piedalījās sanāksmē pie Šlesera viesnīcā "Rīdzene", kur izlemts, ka tagad kā "Dienas" īpašnieks publiski nāks Šlesera draugs Viesturs Koziols. Par to Šlesers telefonsarunā informējis arī Lembergu.
No saviem vārdiem Salmiņš neatkāpjas arī tagad: "Es jau principā tur esmu apmēram uzrakstījis, ka skaidrs ir tas, kas publiskā telpā cirkulē jau labu laiku un žurnālistu vidē tās zināšanas arī ir pietiekami plašas. Skaidrs, ka šie vīri kaut kādā veidā bija panākuši, ka gan akcionāri, gan viena otra amatpersona arī ieklausās viņos. Un es to saistu, ka tuvojās vēlēšanas un partijas – gan Tautas partija, gan Pirmā partija (LPP/LC) – tobrīd bija Saeimā ar lielu pārstāvniecību, bet reitingi krita lejā. Un laikam viņi centās darīt visu, lai to novērstu, īpaši nepadomājot, kā tas atsauksies uz mediju vidi."
It kā britu investoru Roulendu ģimenei avīzi pārdevušais Aleksandrs Tralmaks par "Dienas" darījumu runāt nevēlas un interviju atsaka. Viņš vien norāda, ka preses paziņojumos par "Dienas" īpašniekiem savulaik paudis tikai to, ko pats uzskatījis par patiesību. Vai tas varētu nozīmēt, ka bijis maldināts, Tralmaks nekomentē.
Vēl nerunīgāks par "Dienu" ir Šlesers: "Es atvainojos, es esmu privātpersona, manos uzņēmumos strādā daudzi tūkstoši cilvēku, man ir jādomā, kādā veidā nodrošināt, lai viņiem ir laba alga, lai viņu ģimenes dzīvotu Latvijā. Šodien piedalīties priekšvēlēšanu diskusijā, kurā kāds cilvēks kaut ko saka..." Beigās privātpersona Šlesers paziņo, ka viņu nevajagot vilkt politikā un vispār viņam neesot laika runāt, jo gaida biznesa projekti Ķīnā, Indijā, arābu valstīs, Krievijā, Eiropā un Amerikā.
Novembrī uz parlamentārās izmeklēšanas komisiju aicināt ir paredzēts vēl vienu “Rīdzenes” sarunu dalībnieku – Aivaru Lembergu. Komisijas vadītāja Sudraba ir pārliecināta, ka spēs darbu vadīt tā, lai sēdē ir kārtība, taču katra jautātāja paša atbildība būs aizrādīt Lembergam, ja viņš savā atbildē novirzīsies no tēmas.
