Prokurors lūdzis tiesai Šķēli atzīt par vainīgu krāpšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un piespriest viņam trīs gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 75 000 eiro apmērā.
Tāpat prokurors prasījis no bijušā politiķa piedzīt 1 266 355 eiro, kas prokurora ieskatā ir noziedzīgi iegūtie finanšu līdzekļi, noskaidroja aģentūra LETA.
Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram rosināts piespriest naudas sodu 130 minimālo mēnešalgu jeb 65 000 eiro apmērā. Arī pārējiem apsūdzētajiem prasīts noteikt naudas sodus. Lielākos sodus prokurors paredzējis bijušajam "Hannu Digital" vadītājam Gintaram Kavacim, bijušajam "Lattelecom" vadītājam Jurim Gulbim un bijušajam "Latvijas Valsts televīzijas un radio centra" vadītājam Laurim Dripem – katram 75 000 eiro.
Prokurors Monvīds Zelčs skaidroja, ka Šķēlem cietumsods prasīts tāpēc, ka viņš vienīgais ir apsūdzēts ne tikai par krāpšanu, bet arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Zelčs norādīja, ka pie Šķēles nonākusi daļa summas, ko, prokuratūras ieskatā, "Lattelecom" nepamatoti pārskaitījusi firmai "Hannu Digital" par digitālās televīzijas nodrošināšanu Latvijā.
"Viņš bija tas reālais labuma guvējs, kas dabūja vismaz daļu no šiem līdzekļiem, kas nāca no "Lattelecom" uz šī līguma pamata. Viņi aizgāja līdz viņam kā fiziskai personai. [..] Viņam ir inkriminēta 890 000 latu lielas summas legalizēšana,"
stāstīja Zelčs.
Savukārt pie pārējiem apsūdzētajiem izkrāptā nauda nav nonākusi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc nav prasīti bargāki sodi.
"Vēl viens aspekts bija, protams, ilgais laika periods kopš nodarījuma izdarīšanas. Notikumi ir bijuši ļoti sen. Tas ir 2008., 2009. gads, un arī šis aspekts tika ņemts vērā," sacīja Zelčs.
Šķēles advokāts Roberts Priede norādīja, ka pirms savas debašu runas neizklāstīs argumentus, kāpēc apsūdzība ir nepamatota. Savukārt Šlesers teica, ka LTV neuzticoties. Tāpēc viņš komentāru būtu gatavs sniegt tikai tiešraidē.
Tikmēr četrus "Lattelecom" darbiniekus lietā pārstāvošais advokāts Jānis Rozenbergs uzsvēra, ka "Lattelecom" līgums ar "Hannu Digital", kas, prokuratūras ieskatā, ļāvis no "Lattelecom" izkrāpt naudu, patiesībā bijis valsts kompānijai izdevīgs.
"Varbūt šis līgums nebija lēts, bet tas iekļāvās "Lattelecom" ieturētajā biznesa plānā, un, kā vēlāk notikumu attīstība rādīja, šis lēmums ir bijis pareizs. Šis ir bijis viens no peļņu nesošākajiem projektiem "Lattelecom"," sacīja Rozenbergs.
Lietas tiesnesis Kaspars Vecozols LTV atbildēja, ka jau janvāra beigās varētu pasludināt spriedumu. Vēl četras sēdes paredzētas apsūdzēto aizstāvju runām, savukārt pēc tam dažas sēdes būšot vajadzīgas replikām, apsūdzēto pēdējam vārdam un sprieduma pasludināšanai.
KONTEKSTS:
Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējam un bijušajam premjeram Andrim Šķēlem, kuru tur aizdomās krāpšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Savukārt bijušajam satiksmes ministram Aināram Šleseram izvirzītas apsūdzības krāpšanā lielā apmērā.
Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
