Prokuratūrā informēja, ka protests iesniegts, jo, iepazīstoties ar apelācijas instances tiesas spriedumu, konstatēts, ka tiesa nepareizi izpratusi un piemērojusi Krimināllikuma Vispārīgās un Sevišķās daļas normas, kā arī tiesa pieļāvusi būtiskus Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumus pierādījumu vērtēšanā, kas novedis pie nepamatota un nelikumīga tiesas sprieduma, skaidroja prokuratūrā.
Apelācijas instances tiesa, prokuratūras ieskatā, nav vērtējusi virkni valsts apsūdzību un arī pirmās instances tiesas norādītos pierādījumus un nav arī motivēti tos noraidījusi.
"Turklāt pierādījumi vērtēti tendenciozi, selektīvi un fragmentāri. Pierādījumi vērtēti arī virspusēji un neatbilstoši to saturam.
Tiesa arī nekritiski vadījusies no pašu apsūdzēto deklaratīvām liecībām, nepamatoti piedodot tām lielāku nozīmi un ticamību nekā pārējiem pierādījumiem," norādīja prokuratūrā.
Tas, pēc prokuratūrā sacītā, novedis pie apelācijas instances tiesas absolūti kļūdainiem un pierādījumiem neatbilstošiem secinājumiem par lietu pamatjautājumos, proti, ka apsūdzētie 2002. gada 14. novembrī, slēdzot līgumu ar "Kempmayer Media Limited", nav vēlējušies prettiesiski un nepamatoti iegūt AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) mantu un nav arī šajā nolūkā izmantojuši viltu, ka apsūdzētie ir rīkojušies DLRTC interesēs, ka līgums bijis DLRTC izdevīgs un nav bijis mākslīgi sadārdzināts un ka apsūdzēto darbības nav radījušas kaitējumu.
Valsts apsūdzības ieskatā, apelācijas instances tiesas pieļautie likuma pārkāpumi dod pamatu apelācijas instances tiesas spriedumu atcelt pilnībā un nodot lietu jaunai izskatīšanās Rīgas apgabaltiesai, norādīja prokuratūrā.
Tagad Augstākajai tiesai vispirms būs jāizlemj, vai pieņemt kasācijas protestu. Ja to pieņems, tad tiesa ierosinās tiesvedību un vērtēs protestā minētos apstākļus.
KONTEKSTS:
Rīgas apgabaltiesa tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā pirmajā instancē 2015. gadā septiņiem cilvēkiem piesprieda cietumsodus, sešiem naudas sodus, bet piecus attaisnoja. Rīgas apgabaltiesā lieta sākotnēji tika skatīta septiņus gadus, savukārt izmeklēšana tajā tika uzsākta jau pirms 14 gadiem.
Bijušajam televīzijas LNT valdes priekšsēdētājam Andrejam Ēķim Rīgas apgabaltiesa tiesas pirmajā instancē piespriedusi naudas sodu 120 minimālo algu apmērā, bet polittehnologam Jurģim Liepniekam – 200 minimālo algu apjomā jeb 72 tūkstoši eiro.
DLRTC ģenerāldirektors Guntars Spunde, kas tika apsūdzēts par mēģinājumu personu grupā veikt krāpšanu lielā apjomā un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tiesas ieskatā bija sodāms ar viena gada cietumsodu un 28 800 eiro lielu naudas sodu. Bet advokātam Jānim Lozem tiesa bija noteikusi divu gadu cietumsodu un 100 minimālo algu naudas sodu, uzņēmējam Uldim Kokinam – divu gadu cietumsodu un naudas sodu 18 tūkstoš eiro.
Ekspremjeram Andrim Šķēlem piederošās firmas "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" darbiniekam Harijam Krongornam bija noteikts trīs gadu cietumsods, ieskaitot cietumā jau pavadītos trīs mēnešus. Bijušajiem "Kempmayer" valdes locekļiem Jānim Svārpstonam un Jānim Zipam arī bija noteikta brīvības atņemšana – attiecīgi uz trīs un diviem gadiem, kā arī naudas sods 25,2 tūkstoši eiro katram. Vēl vienam valdes loceklim Andrejam Zabeckim bija piespriesti trīs gadi cietumsoda.
Bet 2018. gada vasarā Rīgas apgabaltiesas apelācijas instance attaisnoja vēl četrus apsūdzētos, bet vairākiem notiesātajiem mīkstināja sodus.
Augstākā tiesa 2020. gada rudenī spriedumu atcēla, jo apelācijas instance nepareizi aprēķinājusi nodarītos zaudējumus un arestētās mantas īpašniekam nav nodrošinājusi tiesības uz aizstāvību. Pērn vasarā, lietu pārvērtējot vēlreiz apelācijas instancē, tiesa visus apsūdzētos attaisnoja.
