ĪSUMĀ:
- Giels formāli atbilda likuma prasībām.
- Vienlaikus NEPLP nav pietiekami detalizēti formulējusi kandidātam izvirzītās prasības.
- Prokuratūra nav pārliecināta, ka Giels bija atbilstošākā persona no kandidātiem.
- NEPLP uzsver, ka turpinās rīkoties atbilstoši likumam, nepakļaujoties ne politiskajam, ne mediju spiedienam.
- Grafs: NEPLP maldina sabiedrību, apgalvojot, ka prokuratūra atzinusi valdes konkursu par atbilstošu likumam.
Pārbaude prokuratūrā tika sākta pēc biedrības "Latvijas Žurnālistu asociācija" (LŽA) iesnieguma par LTV valdes atlasi. LŽA iesniegumā tika apšaubīta Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) 28. marta lēmuma par LTV valdes priekšsēdētāja iecelšanu likumība. LŽA ieskatā amatā ieceltais kandidāts neatbilst likuma prasībām, jo nav darbojies plašsaziņas līdzekļu jomā un nekad nav vadījis uzņēmumu.
Prokuratūrā veiktās pārbaudes gaitā saņemtas ziņas no NEPLP, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Uzņēmumu reģistra, kā arī no LŽA un NEPLP pieņemti papildu paskaidrojumi.
Izvērtējot iegūto informāciju, konstatēts, ka ar 2019. gada 10. janvāra lēmumu apstiprinātajā konkursa nolikumā NEPLP nav pietiekami detalizēti formulējusi kandidātam izvirzītās prasības.
Tāpat konkursa komisija nav pārliecinājusies par kandidāta iesniegto ziņu patiesumu.
Kaut arī par LTV valdes priekšsēdētāju ar balsu vairākumu ievēlēts likuma prasībām formāli atbilstošs kandidāts, konkursa nolikums un izvērtēšanas process nerada pārliecību, ka no visiem pretendentiem valdes priekšsēdētāja amatā iecelta atbilstošākā persona.
Par konstatētajiem trūkumiem NEPLP informēta 10. maijā.
NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere paziņojumā medijiem informēja, ka arī turpmāk "NEPLP savā darbībā balstīsies uz likumu un nepakļausies ne politiskajam, ne mediju spiedienam".
"Šobrīd mēs esam rīkojušies tiesiski, ko prokuratūra ir atzinusi. Nepilnības jebkurā darbā var gadīties, un viņas var tikt novērstas. Šeit, kad bija prokurors atnācis, lai intervētu, tad tās bija tādas nepilnības, kas, manuprāt, ir ļoti tādas procesuālas lietas, kuras var, ja prokuratūra uzskata, ka tas ir mīnuss, tad, protams, tās var novērst, veidojot nākamos konkursus un nolikumus," stāstīja Ķezbere.
Viņa norādīja, ka prokuratūras norādītie trūkumi nav ietekmējuši rezultātu. Ķezbere arī atzīmēja, ka prokuratūrai, nepiedaloties konkursa vērtēšanā, būtu grūti rast pārliecību, kurš būtu bijis labākais kandidāts amatam.
Prokuratūras pārbaude parāda, ka LŽA vadītājas Ivonnas Plaudes, Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieka Vladislava Vespera un "Baltic institute of corporate governance" darbinieka Andra Grafa publiski paustie apgalvojumi, ka konkursā pieļautas nelikumības, izrādījušies nepatiesi, norādīts NEPLP paziņojumā.
"Kā jau NEPLP iepriekš norādījusi, LTV valde tika izvēlēta likumīgi, bet politiska spiediena rezultātā jaunievēlētie valdes locekļi bija spiesti atteikties no amatu pienākumu uzņemšanās," uzsvēra NEPLP.
NEPLP valdes locekļi Patriks Grīva un Ivars Āboliņš video paziņojumā "Facebook" komentējuši, ka ņems vērā prokuratūras norādītās nepilnības. "Mēs atzīstam, ka varējām rīkoties labāk," teica Āboliņš.
Viņš gan norādīja, ka arī citur konkursi tiek rīkoti tā, ka balsošana par kandidātiem notiek alfabēta secībā, nevis, ņemot vērā konkursā saņemto punktu skaitu. Tāpat arī NEPLP uzticējās Gielam, ka viņš sniedzis par sevi patiesas ziņas. Tagad arī noskaidrots, ka Giels nav melojis par savu CV, tādēļ secināms, ka pārkāpums nav noticis. NEPLP pārstāvji arī norādīja, ka Giels ar parakstu apliecinājis ziņu patiesību.
Āboliņš uzsvēra, ka tie, kuri iepriekš konkursa rezultātus sauca par nelikumīgiem ir "nožēlojami meļi", jo visiem bija pieejams likums kuru varēja izlasīt. Tāpat Āboliņš vaicāja, vai Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietniekam Vesperam ir morālas tiesības piedalīties līdzīgu konkursu nominācijas komisijās, ja šo viņš apmelojis.
Prokuratūra uzraudzību par NEPLP neveic, tāpēc, ja padomes darbu šajā jautājumā vēlas vērtēt deputāti, tad viņiem jāvēršas prokuratūrā, pieprasot pārbaudes materiālus.
Savukārt Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs norādīja, ka NEPLP maldina sabiedrību, apgalvojot, ka Ģenerālprokuratūra atzinusi NEPLP organizēto LTV valdes konkursu par atbilstošu likumam. Ģenerālprokuratūra neesot vērtējusi to, vai NEPLP pareizi piemērojis likuma normas, izstrādājot konkursa nolikumu un vadot atlases procesu. Tā vietā tika vērtēts, vai konkrētais kandidāts atbilda likuma prasībām.
Grafs arī norādīja uz iepriekš Saeimas Juridiskā biroja secināto, ka NEPLP LTV valdes konkursā nav vadījusies pēc atbilstošajām likuma normām, jo vajadzēja piemērot ne tikai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normas, bet arī Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normas. “Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka publiski paustie apgalvojumi par konkursā pieļautajām nelikumībām izrādījušies nepatiesi,” norādīja Grafs.
KONTEKSTS:
Konkurss uz amatiem LTV valdē tika izsludināts pēc tam, kad NEPLP kā LTV valsts kapitāla daļu turētāja 2018. gada pēdējā darbadienā vienbalsīgi pieņēma lēmumu izteikt neuzticību LTV valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim programmu attīstības jautājumos Sergejam Ņesterovam. Belte un Ņesterovs pauda pārsteigumu par NEPLP lēmumu; to nosodīja Latvijas Žurnālistu asociācija.
No konkursā atlasītajiem pretendentiem NEPLP nolēma LTV valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināt Eināru Gielu, bet valdes locekļa amatā digitālās attīstības un satura jautājumos – Evu Juhņēviču. Viņiem šajā amatā bija jāstājas 15. aprīlī.
Taču LŽA aicināja padomi atcelt konkursa rezultātus, norādot uz Giela pieredzes trūkumu plašsaziņas līdzekļu jomā vai uzņēmumu vadībā, ko pieprasa likums, un vērsās arī Ģenerālprokuratūrā. Konkursa rezultātus kritizēja un aicināja tos atcelt arī virkne mediju organizāciju un politiskie spēki. Arī vairāki LTV un Latvijas Radio žurnālisti aicināja NEPLP anulēt konkursa rezultātus.
Gan Giels, gan Juhņēviča no amatiem atteicās. Viņi to skaidroja ar lielo spiedienu no iesaistītajām pusēm.
