Protestētāju ieskatā, kopš pirmā protesta pie Ministru kabineta nav bijusi pietiekama sadarbība ar mazākumtautību kopienu pārmaiņu plānošanā. Nākamais pikets plānots marta beigās.
Protestētāji pauda, ka liedzot mācīties dzimtajā valodā, piemēram, eksaktās zinības, cieš skolēnu mācību rezultāti. Izskanēja arī viedokļi, ka Latvijā vispār jau sen vajadzīga divvalodība.
„Ir pilnīgi nepieļaujama tāda valsts politika, kas uzskata – ja valsts nosaukums ir Latvija, tad tas nozīmē, ka tā ir tikai latviešiem, ne krieviem un ka jārunā tikai latviski. Jābūt divām valsts valodām,” sacīja krievu skolu aizstāvis Aleksejs Kurepins.
Pie piketētājiem iznāca arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete ("Vienotība"). Viņa iebilda pārmetumiem, norādot, ka tikusies ar vairākām mazākumtautību pārstāvju organizācijām, turklāt pakāpeniska pāreja uz latviešu valodu skolās notiek jau vairāk nekā 20 gadus.
„Šiem protestiem nav pamata. Lieki lietot vārdu reforma, ja mēs stiprinām to sistēmu, kas Latvijā jau pastāv. Mēs vienojāmies, ka tuvākajā laikā tiksimies ar piketa organizētājiem, lai runātu par konkrētiem jautājumiem, lai nodalītu patiesību no mītiem. 2018.gadā paredzēts veicināt pāreju uz modeli, kas jau tagad ir Latvijas Republikas likumdošanā un ko jau tagad īsteno liels skaits skolu,” skaidroja Druviete.
