“Providus” eksperti Zolitūdes traģēdijas radītās mācības, izgaismotās problēmas un līdz šim panāktos risinājumus aplūkojuši trīs lielās sadaļās.
Būvniecība
No sabiedrības drošības viedokļa redzamākais paveiktais saistīts ar publisku ēku būvniecības un ekspluatācijas efektīvāku kontroli, ko veic izveidotais Būvniecības valsts kontroles birojs, norāda “Providus”.
Nozīmīgs solis procesu caurspīdīguma un efektīvas uzraudzības sistēmas ieviešanai dzīvē ir Būvniecības informācijas sistēma, kaut arī tā šobrīd vēl nesniedz pienācīgu informāciju, lai kontroles darbā iesaistītu arī plašāku sabiedrību.
Vienlaikus obligāta principa „konsultē vispirms” ieviešana pirms būvniecības ieceres sagatavošanas sekmētu dokumentu atbilstošu izstrādi un novērstu šķēršļus un kavējumus ieceres veiksmīgai realizācijai. Būtiski arī, lai visi būvniecības nozarē iesaistītie savu darbu plānotu, īstenotu un kontrolētu, piemērojot vienādus noteikumus, secina “Providus”.
Cietušo tiesību aizsardzība
Četru gadu laikā izveidots īpašs atbalsta mehānisms, kā ikvienam saņemt valsts palīdzību, ja nācies ciest noziedzīgā nodarījumā. Likumos skaidrāk definēts, kad persona uzskatāma par cietušo. Tāpat darbojas bezmaksas informatīvais tālrunis un vietne Cietusajiem.lv.
Taču pēc ekspertu domām, joprojām nav vienotas izpratnes, ko tieši ietver “palīdzība krīzes situācijās”. Un arī pašvaldībām būtu jāizstrādā vienota pieeja palīdzības sniegšanā.
Civilā aizsardzība
2016.gadā valdība noteica pienākumu personām evakuēties no ēkām trauksmes gadījumā. Evakuācija kļūst par ierastu rīcību. Ir papildinātais Civilās aizsardzības likums, kas kopā ar vairākām līdzīga rakstura izmaiņām nosaka konkrētu atbildību iestādēm katastrofu situācijās, kā arī paredz jaunu pašvaldību un pilsētu sadarbības teritoriju veidošanai. Civilās aizsardzības prasmju stiprināšanai no 2018.gada ieviests civilās aizsardzības kurss izglītības iestādēs.
Tomēr būtiskākie nepieciešamie ieguldījumi, kas ietekmē atbildīgo dienestu spējas reaģēt uz ārkārtas situācijām, it īpaši mazāk apdzīvotās vietās, šobrīd ir tikai uzskaitīti, un papildus nepieciešamais finansējums ugunsdzēsības depo atjaunošanai un būvniecībai vēl tikai tiek meklēts.
Nav izveidota efektīva atbalsta sistēma brīvprātīgo ugunsdzēsēju rīcībai, secina “Providus”.
“Providus” jau ceturto gadu publisko monitoringa rezultātus par valsts līmeņa normatīvo aktu grozījumiem, kas labo Zolitūdes traģēdijas izgaismotās sistēmiskās kļūdas, un seko līdzi darbiem cietušo atbalstam, būvniecības uzraudzības kvalitātes celšanai un civilās aizsardzības uzlabošanai.
Cer uz uzlabojumiem līdz ar jauno likumu
Secinājumos gan nav pieminēti topošā jaunā būvniecības likuma plusi un mīnusi.
“Pati lielākā šī brīža [problemātiskā] situācija, kas būtu jārisina, ir piemērošanas jautājums. To mēs esam arī dzirdējuši publiskajā telpā. Būvvaldes dažādi saprot, dažādi interpretē, dažādi piemēro. Ja reiz mēs tik dažādi to interpretējam, protams, ir jautājums – kāpēc?” norāda “Providus” piesaistītā eksperte Ilze Oša.
Būvvalžu kompetenču robežas likumā vēl būtu precizējamas, tāpat kā citu iesaistīto atbildība.
Būtu vērts ieklausīties arī nozares aicinājumā mazajiem, vienkāršajiem objektiem tomēr nedaudz vienkāršot projektēšanas un būvniecības formalitātes.
Arī Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB) norāda – jaunajā būvniecības likumā vēl ir slīpējamas lietas, un tieši ar to šobrīd nodarbojas darba grupa Ekonomikas ministrijā.
Būvniecības informācijas sistēma tiešām vēl nedarbojas ar pilnu potenciālu, taču ir ceļā uz to, uzskata birojā. To jau sākušas lietot visu pašvaldību būvvaldes, izņemot Rīgu.
Bet paralēli noris sistēmas uzlabošanas darbi, ņemot vērā lietotāju ierosinājumus un arī izmantojot Eiropas finansējumu. “Mēs šobrīd sākam BIS pilnveidošanu ERAF projekta ietvaros. Un šobrīd mēs esam uzsākuši pirmo darbu, un tā ir e-saskaņošana,
kas ļaus faktiski digitalizēt visu procesu – sākot ar ieceri un beidzot ar būvdarbiem,” atklāj BVKB direktore Svetlana Mjakuškina.
Mazliet pakāpjoties nost no specifiskām uzlabojamām detaļām, kādu joprojām ekspertu ieskatā ir daudz, vēl vienu fundamentālu uzlabojumu saskaņā ar ekspertes Ošas teikto gaida izglītības joma. Secināts, ka izglītības un mācību saturs nav tik profesionāls un tik detalizēts, lai no mācību iestādēm iznākušie jaunie speciālisti pilnībā atbilstu nozares gaidām.
Ziņots, ka 2013.gada 21.novembrī, iebrūkot lielveikala “Maxima” jumtam, bojā gāja 54 cilvēki.
